Tik maza kripatiņa cerības
Pavīd aiz tumšajiem pakalnu mežiem
Tā iemirdzas nedaudz gaiša
Bet pazūd jau pēc neliela mirkļa.

Mazs neliels sapnītis, kas prātā virmo
Mazas nelielas cerības sirdī dus
Bet es smaidu par visu, kas man dots
Par mirkli, kas man reiz bija.

Un maigi pieskārieni ir saglabājušies man uz ķermeņa
es jūtu tos ik brīdi
Jo katrs brīdis ir atmiņu šalcs
Ko nevar atņemt neviens un nekad...