Cilvēks nenomirst no kkā tāda...

Kapēc Jūs visi meklējiet problēmas tur kur to nav??!! Jūs čīkstiet pie sīkumiem, pat nepadomājot, ka varētu notikt daudz kas ļaunāks... Jo Jūs visi esiet pārāk egoistiski, vēlaties, lai Jūs žēlo, jo nesaprotiet dzīves patiesās vērtības un patieso skaistumu... Jūs vienā mirklī sakiet, ka mīlat kādu cilvēku, bet nākamajā mirklī Jūs mīlat jau kādu citu!!! Tā ir vērtība? Tas ir normāli? [es neko nerunāju par attiecībām, kuras vnk ir jo cilvēki ir svarīgi un vajadzīgi viens otram...] Bet nejau tas, ka Tu pēkšķi mīli, cilvēku pat lāgā nepazīstot, un otrā mirklī vairs nē, ieraugi jaunu saldumiņu un pēkšņi Tu jau mīli viņu... un ko tad, ja kkas nenotiek tā kā vajag?! Tu sacel ap sevi tādu sāpju jūru, it kā tas būtu pasaules gals... Stulbi... Tā ir tikai viena lieta no miljoniem, kas varēja notikt, kas varētu notikt, un kas vēl var notikt... Tu palaid garām visu skaisto, patieso un tiešām dzīves dāvanu, jo Tu spēj koncentrēties tikai uz kko vienu... Bet nemaz neapjaut, cik pasaule ir dārga... cik daudz Tu vari zaudēt savas muļības pēc... Cik cilvēkus Tu vari pazaudēt savas uzvedības dēļ, un dēļ, tā, ka neieklausies citos, jo vnk nevēlies to... jo uzskati sevi par pārāk "krutu", lai kādam citam varētu būt taisnība...

P.S. Neņem ļaunā!!! [Tas, kam tas ir teikts to zin... ]

man prātā ir viens stāsts... hmmm... neķītrs un pervers... par pludmali, karstu sauli un nūdistiem... mmm... njā... bet es laikam nerakstīšu... vēl kāds iesūdzēs mani par autortiesību pārkāpšanu... bet... stāsts bija labs... patiesi... [ar dažās vietās ne gluži saskanīgu sižetu... bet to var pielabot... ] Teikšu kā ir... dažam laba fantāzija un labs runājamais... ^_^

njekas... pierakstīšu savā kladītē un tad publicēšu vēlāk... c(=