Paldiesiņš, ka tur mēs neaizgājām... ^_^ Man patika vakar vakars un šis rīts... kārtīgi izdancājāmies... patiesi kārtīgi... ir oki... man bij labi... Kaut nebij neviens puika, ar ko padeijot, bet tomēr bij super!!!

par sms... brrr... varbūt tomēr nevajadzēja?! Kas izdarīts izdarīts...

Asaras... milzonīgi daudz asaru... Es nemaz nezināju, ka cilvēks var tik ilgi un tik daudz raudāt... visu ceļu mājās... pilnīgi visu... tajā skaitā visu ceļu autobusā... un iešanu līdz mājām ar kājām... un vienalga, ko pārējie varētu padomāt, vienalga, ja skatītos ar šķibām acīm... Es raudu, ja neko citu nespēju darīt... Tikai cerēt un cerētu un vēlreiz cerēt... cerēt, ka viss būs kārtībā, ka nenotiks nekas ļauns... cerēt par kko labu... Bet jau tagad ir ļauni... pats stulbākais ir tas, ka es neko nevaru darīt, lai kkas uzlabotos... Bāc.. es visu laiku esmu visiem centusies palīdzēt, bet tad, kad man tik tiešām to vajag, es nevaru palīdzēt, es nevaru darīt neko... Damd... Es ienīstu cilvēkus visus... Visus ļaunos, kas bļauj visrū ne par ko, kas apvaino neparko... Visus!!! Tas viss ir tikai tādu cilvēku dēļ!!! Nolādēts... ;( ;( ;(