Man dzīvē pietiek problēmu, lai vietā, kur es varu nobirdināt pāris asaras un iet tālāk, es censtos izpūst ziloni...

Dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek!!! Nav ko daudz domāt, vnk jādzīvo!!! Tad kad sāk domāt, palaiž daudz ko garām, un tad, kad attopies, tad saproti, ka Tev tā vairs nav... Un atpakaļ ar vairs nebūtu lāgā iet... Tu ar nolaistu galvu čāpo tālāk... līdz saproti, ka nav vērts... Ka jāturpina iet uz priekšu... Tu pacel galvu un ieraugi kko, ko sen jau esi meklējis... Un būtu palaidis garām, ja nepaceltu galvu...

Es gribu prom... Gribu vasaru, lai man neviens nebūtu jāsatiek... Nolāpītus festus, ar smagu nodzeršanos, sūdu vārīšanu un sildītāju meklēšanu... Kādu ceļojumu ar bohēmiskiem vakariem un neķītrībām... Es gribu prom...

Es gribu satikt kādu, kurš gribētu ar mani runāties, kurš pajautātu, vai viss kārtība, es atbildētu, jā, jā viss kārtībā, un pēc mirkļa apkristu ap kaklu un teiktu... nē... nekas nav kārtībā... nekas...


....Es gribu...