Paldies mīļumi, ka atbraucāt ceturtdien pie manis... Es ļoti ļoti ceru, ka Jumsim patikās... tiešām ļoti... Vienīgais, ka man žēl, ka netika arī pārējie... Bet nju tāda dzīve...

He is qute I dont lie... werry qute... ^_^ Njā... viņš manā sejā atgrieza smaidu... Es pat nezinu, kā viņam tas izdevās... Bet visas manas skumjas... vientulīgās pastaigas pūlī... Pārāk daudz pazīstamo seju ieraudzīts un satikts... Bet neviens neiedvesa tādu smaidu manā sejā... Bet viņš... wow... super... Paldies Tev!!! Es smaidīju vēl ilgi.... kaut laukā lija... laiks bija vnk pretīgs... Bet es priecājos, ka tomēr atbraucu... Kaut ārī vēl ilgi es nesapratu, kapēc piekritu, vai lai izrautos no mājas Jūga, vai no ZPD, vai vēl kkā... Es vnk gribējo kko pasākt... Un šis pasākusms bija vienīgais, ko tobrīd piedāvāja... Tagad zinu, ka pareizi darīju, ka piekritu!!! super!!! Paldies mīļumi, ka Jūs man esat, unj, ka es tik tiešām zinu, ka esiet man labākie draugi, jo Jūs esat tikuši pāri visiem šķēršļiem... Pat ar Mataini attiecības ir labas... Varbūt ne tik cik kādreiz, bet pēc strīda tās ir uzlabojušās... Piedod Evit, ka tā visu laiku muku prom... vnk nespēju... Bet paldies, ka Jūs esiet!!! Unj Vituk, neuztraucies viss būs oki!!! Es par Tevi parūpēšos... :*