Es zinu, ka teicos, ka nerakstīšu savus sapņus, bet nju šito es nevaru neuzrakstīt... kādam tak ir jāizstāsta...

Pat nezinu ar ko sākt... lab... vnk izgriezīšu svarīgākos, jeb momentus, kas visvairāk sāpināja...

Nju tātad... Pie manas mājas atrodas upe, unj vēl viena māja, kurā dzīvo mammas māsa... [šajā mājā es neesmu bijusi jau ļoti sen... kāds gads varētu būt, kopš nomira vecotētis... un vēl pirms pāris mēnešiem arī vecmamma... ] sapņoju, ka pie upes taisam ugunskuru un metam iekšā visu malku, kas tur blakām atrodas... Nezin kapēc bet tur bija visi mani mīļie cilvēciņi... viss septiņnieks... [es vēl tieši to nodomāju... sapņojot... ] Richijs, Kretīns, Sīkā, Madža, Mazā, Othalia, Bio... un man šķiet, ka bija arī Puika, bet par to neesmu pārliecināta... Mēs ar Elīnu sākām strīdēties, es pat neatceros par ko, unj kā tas sākās... Bet tas bija smagi nopietni, viņa man brauca virsū to, ka es vienmēr uzspiežu savu taisnību un blā blā blā... bet viņa pati vienmēr tā rīkojas... Unj tas kā viņa to teica... au... smagi... sirds sitās kā negudra... man bija tāda sajūta, ka es atkal pazuadēju, kādu sev ļoti tuvu draugu.... damd it... Un tā mēs stīrējāmies...

Nākamais mirklis jau bija mājā [vecmammas... ] es nezinu, kas tā bija par meiteni, bet viņa teicās, ka es tur nedrīkstu atrasties, ka es esot pretīga, unj, ka mammas māsa uzskata, ka es esot stāvoklī... unj kā tā var būt, ka nepilngadīga meitene jau nodarbojas ar sexu, unj, kā es varēju būt tik neuzmanīga, vajadzēja takš izsargāties... Unj es tikai teicu, viss nebija tā, es negaidu bērnu, man vnk ir paranoja, es vienmēr domāju, ka kkas nebija takā vajag unj, ka pastāv iespēja, ka esmu stāvoklī... bet tā nav, tā bija tikai mana iedoma... unj jo vairāk es ataisnojos, jo vairāk likās, ka es tomēr gaidu bērnu... ak dievs... unj atkal sirds daudzījās kā negudra, es jautāju, vai viņa to ir tiekusi manai mammai un viņa atbildēja, ka nē, ka to viņa tomēr nespēj, lai cik liela klača būtu... Bet es vienalga uztraucos, par to, ka varētu gaidīt bērnu... bāc... ko tad es ar viņu darītu 17 gados...

Njā... tas arī tagad būtu viss... Tulkojums iz manas domas... Nju es vismaz skaidri zinu, ko nedomat pirms gulēt iešanas... Jo cilvēks pats savu prātu ietekmē nekā jebkas cits... Pirms gulētiešanas tieši domāju par saviem draugiem... ka varētu satiasīt piemīlīgas bildītes... tikai kuri ir tie vismīļākie no mīļākajiem... labāk pirms miega nedomāt neko!!!