Sāpes, takā ass urbis ieduras Tevī
Tu domā un nesaproti
Tu nezini, vai tas ir tā kā ir...
Vai sāpes ir tikai Tavu iedomu auglis
Vai arī patiesības rūgtā šalcs
Bet kādēļ zināt vēlas sirds?
LAi viltos nebeidzamos sapņos ?
Vai lai justos vnk mīlēts un saprasts?

Tomēr, lai kas arī nebūtu tas skaistais
Tas jaukais un patiesais
Aiz tā visa slēpjas kkas nejauks un ļauns
Vai arī vismaz neapties un melīgs...
Un meli ir pretīgākasi, kas vien spēj būt...