greisa's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
greisa's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
Tuesday, December 16th, 2008 | 10:08 pm |
nē viss!!! nostaļģija beidzās! atliek parunāt ar labu draudzeni, kam šodien (laika 1.reizi dzīvē) laime plūst pāri visām malām! mīlestība izglābs pasauli??? protams! viņai bet ne man! toeties man tiks liela daļa viņas laimes! Current Mood: happy | 9:53 pm |
Kristīne Ercika , 6. dec 23:49 Dvēseles asarām šogad kritusies cena Uz vaiga par lētu naudu nopirktas Un atliek vien noskūpstīt, kad izkūp gaisā Bez vērtības –kā nabaga ubaga manta Un pat riekšava smieklu par saulstaru sniegu Nav pērkama. Nošauj manu sirdi – lai plīst, un skan Kā zvaniņu džinkstoņa pienbaltā rītā. Saplēs indulgenci par manu murgaino grēku Lai sper pērkons un zibeņi krīt Kas izdarīts to nepiedod vien (ne)nožēlo ...un arī grēkiem kritusies cena...
tās ir manas izjūtas.TAGAD. | 7:02 pm |
zinat ko, bēdziet no problēmēm kamēr vēl varat, jo dažas no tām tiešām nav p''arvaramas! kā var izvēlēties star vienu no vecākiem, ja reāla iespēja dzīvot ir tikai ar vienu, bet ar otru vismaz var parunāt, tā it kā viņš tiešām ir tavs tēvs, sajust viņu. ja neskaita to ka viņš tagad dzīvo pavisam citā valstī. Kāpēc jāmelo? kāpēc jābūt starpniekam? un kā pašai izlemt pareizi?????
katru nakti sapnī redzu viņu - tas taču ir mokoši. Zini ko - īstenībā tu man esi pilnīgi vienaldzīgs, tādēļ es no tevis izšķīros! lūk tā! | Sunday, December 14th, 2008 | 12:43 am |
neslikt sākums - daudz laimes, Beāt!;*
un pavisam kas cits - cik gan daudz masku mēs valkājam, un vai paši vairs atšķiram, kad mums vairs nav maskas? un vienu tiešām zinu - labāk esi visu laiku tu pats - vienalga ienīsts vai cildināts, bet nenoved sevi līdz saņurcītas, no 24.stāva lejā, lietū un vējā krītošas cigaretes līmenim. | Friday, December 12th, 2008 | 10:27 pm |
varbūt ka viss tomēr nav tik slikti kā varētu likties.. | Thursday, December 11th, 2008 | 9:31 pm |
HĀĀĀ"zajobi zajobi zajobi! kas tas tāds - tagad visiem sācies kaut kāds aktīvisma laiks vai???? - pārgudri svešvārdi un katra 2. diskusija par visādām perversībām, un pa vidu vēl visādi gudrie atrodas.... juhū - kas ar mums notiek? | 7:07 pm |
Do you know what is the main reason for living here????? | Wednesday, December 10th, 2008 | 9:32 pm |
nez kāpēc, pēdējā laikā bieži gribas izspļaut tādu tekstu kā - viņa ir sitama. diezgan slimīgi, zinu. iedod kādam mazo pirkstiņu, un vēlēsies, kaut nekad nebūtu devusi. | 7:51 pm |
un kuram tad īsti jāzina kas jādara? dari ko vēlies, un tici - es varbūt atbalstīšu. BET IEMĀCIES TAČU REIZ RISKĒT! ES taču nespēju bez tevis! kā tu to neredzi???????????????????????? | Tuesday, December 9th, 2008 | 11:07 pm |
līdz nejēdzībai šausmīgi. vairs nav pat spēka dusmoties. vai apvainoties vai izpaust jebkuras citas emocijas, kaut gan parasti gribētos visus vienkārši ņēmt un pasūtīt. Kuces!!!!!!! ļaujiet ta4u dzīvot! | Saturday, December 6th, 2008 | 1:30 pm |
? un ko dar;it, ja dzīvojot tālāk, paliek ar vien mazāk kam ticēt? | Thursday, December 4th, 2008 | 10:05 pm |
atgriešnās :D:D:D tikko lasīju mazu bērnu aybildes uz jautājumu - kas ir mīlestība? visvairāk palika atmiņā3 - 1.mīlestība ir laba lieta, bet beizbols arī ir labs:) 2.no mīlestības nevar aizbēgt. es cenšos to izdarīt jau no 5 gadu vecuma, bet meitenes mani tā pat atrod:) 3.nedrīkst teikt "es tevi mīlu", ja tu tā patiešām nedomā. bet ja tomēr tā ir, tad tas jāsaka bieži. cilvēki aizmirst.
nu un vispār daudz stresa tagad - tāāāāāda aizņemtība! tā vietā labāk sēdētu uz jumta, skatītos zvaigznēs, dzertu siltu tēju un aizkūpinātu kārtējo cigareti, iespējams kārtējo ar nodomu :"pēdējā", bet laikam ne šodien, un ne rīt, arī ne pēc nedēļas vai gada. bet varbūt kādreiz... | Tuesday, November 11th, 2008 | 10:38 pm |
un kā? kā var pamanīt tās sakritības pirms katra notikuma? kā? | Sunday, November 9th, 2008 | 10:38 pm |
labi. vienkārši nepievērst! slimi teksti. bet varbūt nav nemaz tik slimi, ja jau cilvēks tajos izliek sevi visu. | 10:26 pm |
ha** dzīvo savu dzīvi. un es dzīvošu savējo. vismaz centīšos. nekādas greizsirdības. atmiņu. stulba uztraukuma un nelielu sirdssāpju un nesaprašanas nedaudzās asarās gremdētu atmiņu bez atbildes pašai sev. kur nu vēl tev. ja pati nezinu ko gribu, kā citi var zināt? pasakiet man ko es gribu!!!!!!! ko jūtu???? nu lūūūdzu, negribu mokas, pat ne vismazākās. tikai saprast. vēl nesen viss bija labi, pat tagad viss vēl ir labi - gan ar draugiem gan vecākiem, tā kā būtu laiks sākties dzīves melnajai svītrai. kā vienmēr - pārāk daudz labuma vienuviet. un atkal. gribētos aizbēgt. bez rutīnas. un prom no savām domām un problēmām. | Friday, November 7th, 2008 | 11:07 pm |
tāda laikam ir dzīve jā - kārtējais vakarss. nerāls aukstums. beidzot satikti visi tik sen neredzētie bijušie klasesbiedri, draugi un paziņas, īstenībā tas priecē. un nereāls aukstums. ha un ar šiem čalīšiem var rēķināties - ja nav ko dzert, vi;ņi ņem un iznes kādus 7l šņabja no veikala![ne jau nu nopērk protams];D ah... mani jaukie prikaļisti! tiešām mīlu viņus. tikai vēl joprojām nereāls aukstums. kamēr sildāmies veikalā, visi kkur paliek un neatrodami. pa to laiku ar labāko draudzeni uz 3 puišiem zakrisiļi šņabi. un dzērām, bet mēs abas nedzērām, toties pušiem bija diezgan labi;) nu jā nosaluši, nevienu nevar atrast - ne gluži līdz galam laimīgi. laiks pavadīt labāko draudzeni uz mājām, bet negribas vienai iet atpakaļ, jo ārā visādi cilvēki.. njā viens no foršākajiem cilvēkiem, jau nedaudz iereibis protams ir it kā ar mieru, bet tomēr nepavada un kkur aiziet. vienām iet bail. sākam iet pa ceļam vēl piepišas kkādi džeki klāt, zvanam citiem draugiem, kas, paldies dievam, jau pēc 10 mijnūtēm bija klāt. nu jā bet galvenā doma - kā var pateikt ka "vai tad es kkad neesmu tevi pavadījis" un kad zvana, pateik, ka es taču teicu - nepavadīšu. tāds sviests! un vēl pēc tam pras kādēļ esmu apvainojusies! esmu nereāli dusmīga, viņš - pjāns! bet protams saku ka viss ir kārtībā līdz šim domāju ka tas ir viens no 3 visforšākajiem pušiem ko pazīstu, bet tagad esmu pavisam citās domās! laikam tā vajadzēja! ;Dha, intresanti - viņš ir mans bijušais draugs, bet tādu no viņa tiešām negaidīju! nu jā - kā viņš saka - ne mēs tādi, bet dzīve tāda! nu tad ejiet jūs! nekad tā nedariet! ja esat labi draugi, tad tādi arī palieciet! nekad tā nedariet, draugu dēļ 20minūšu nekad nedrīkst būt žēl. viskautkas var manīties, bet labi draugi paliks uz mūžu, ja arī tu būsi labs draugs viņiem. varbūt laiks izvērtēt dzīvi, varbūt tā bija mācība man, varbūt kādam citam, bet paradoksāli - rīt džekiņš neko neatcerēsies! tā ka tam visam praktiski nebija jēgas;D viņš diemžēl neatceras daudzus jaukus mirkļuis, kurus vienkārši nevajadzētu aizmirst, kaut gan kas vienam nozīmē visu, citam - nenozīmē neko. mca-mca - mīlu jūs;Dcilvēki nemainās! | Sunday, October 26th, 2008 | 9:38 pm |
palīgā sauciens? atkal neveikli klusējam. nē ne par mīlestību šis ieraksts. Kā var atraudāt visu vakaru? pārlamājies ar mammu, viņa tevi graib sūtīt dzīvot pie tēva uz pavisam citu valsti, jā tēvs man ir ļoti svarīgs, bet ir bail doties tur - nezināmajā. Viņa visu laiku bļauj - par attieksmi, par visu kas sakrājies - par manu augstprātību, par tēti, par neuzticēšanos, melošanu - visu! Bet kā man to paciest?! Sēžu un reauudu un lūdzoslai nesūta pie tēva. Kas cits atliek. Kārtējie solījumi uzticēties - un domas pie sevis, ka tie ie kārtējie meli. Un vai tad nē? Viss būs kā iepriekš, tikai mēģināšu pieklust daudz vairāk, melošu vairāk, ja vajadzēs. Tagad jau vairs pati nebrīnos kāpēc smēķēju. Ar Dievu uz pusēm. Paņemiet visas sāpes prom! Kāpēc man ir tas jāpārdzīvo! | Thursday, October 23rd, 2008 | 2:07 pm |
liecieties mierā! lieciet taču mani mierā! smaga diena. nevienu negribu redzēt un neko negribu dzirdēt! pēdējās dienas pirms brīvdienām ir visgrūtākas. izturēt vēl tikai vienu!!!!! Current Mood: sore | Wednesday, October 22nd, 2008 | 9:40 pm |
ha! nekad nav ti kslikti lai nevarētu būt vēl sliktāk, un nekad nav ti klabi lai nevarētu būt vēl labāk;) nav ne maz tik slikti, ko?;)';D | Tuesday, October 21st, 2008 | 10:26 pm |
patiesība klausoties draudzenē asaras saskrien acīs. kā var mainīties divu tuvu cilvēku attiecības pāris mēnešu laikā. Tādas laietas nenovēlu pārdzīvot nevienam [kautgan arī pat esmu pārdzīvojusi kko ļoti līdzīgu, ja ne smagāku]. Tās ir tēva un meitas attiecības. tāda ir tā dzīve - asarās, ciešanās, salauztībā, nedrošībā.. nekad nav pārliecības par nākotni, kopš iekšēji kautkas ir lūzis.. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|