greisa's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are 20 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in greisa's LiveJournal:

    [ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
    Friday, May 8th, 2009
    11:26 pm
    hei, un kur tad īsti meklējam tā patiesība?
    Wednesday, April 8th, 2009
    12:04 pm
    nu un kas ka kādam tekstam nav apakšā pierakstīts autors, kautgan šis teksts ir kāda cita, nevis tavs darbs? wtf? svarīgāk laikam tomār, manuprāt, ir teksta jēga un saturs, nevis tā autors vai publicētājs.
    vai tiešām mēs iekšēji kļūstam arvien mazāki un mazāki, lai gan ārēji attīstamies kā vēl nekad?
    Sunday, March 22nd, 2009
    9:25 pm
    nu ko laikam jau viss notiek tā kā jānotiek.;)
    varbūt man tiešām to otro pusīti pagaidām nevajag? laikam ir labi tā kā ir
    galvenais nepazust pašai.
    galu galā, vakardiena tiešām bija forša! (happy)
    Friday, February 27th, 2009
    10:53 pm
    smieties tad kad gribas raudāt?
    ;Dtā jau ir man ikdiena. saplīsusi pasaule ir kā brokastis un pusdienās viltotie smiekli nerunājot jau par vakariņām.
    un kas tad var palīdzēt???!1
    kad jūti ka nu beidzot ir daudz labāk, ir progress ir patiesums un jēgaun varbūt nedaudz apmierinātības, laimes [ja to tā var nosaukt], BET tad atkal iespraucas atmiņas.
    ja ir kāda lieta šajā pasaulē no kā nevar aizbēgt, tad tā ir ēna un atmiņas. un 2.bojā daudz, tās spēj sagraut un neļauj aizbēgt vai paņemt jaunu tīru, baltu lapu.
    kāda tad mums, cilvēkiem, ir iespēja izglābties???
    Tuesday, February 24th, 2009
    4:31 pm
    kā var tā piedzerties;D
    jau nākamajā dienā pašai smiekli nāk :D:D::D:D

    bet laikam ka vairs negribu tā dzert, īpaši ar labākajām draudzenēm, jo dzērumā sadari tādas lietas, ka bail metas.
    jauki, tagad man noteikti vairs nebūs zēna laba drauga, jo kad viss ir normāli, pati kkā vienmēr pamanos visu samaitāt.
    dzīve sūkā!!!!!
    Sunday, February 15th, 2009
    9:15 pm
    vai tiešām tas laiks neskrien daudz par ātru. Tāds grandiozs notikums kā kāzas liekas nemaz nepiedzīvots un vēl joprojām nav aptverams un tā īsti apjaušams. vai nav žēl?
    galu galā, tagad ir 'jāstrādā, pašiem visu laiku jādarbojas, lai ko sasniegtu, pēc 50smit varēs domāt par atpūtu.
    draugi ir draugi - vienalga Valmierā, rēzeknē vai rīgā un vienalga, vai puses rīgas klondauku īpašnieki vai klīniku īpašnieki, vai kāda restorānu tīkla vadītāji, vai vēl kas cits, draugi ir draugi un ne vairāk, arī cilvēki. jā tiaki draugi un cilvēki, kur kārtējo reizi viss ir bez maskām, bez stāvokļiem sabiedrībā, bet gan ar neviltotu prieku un patiesumu, bez maskām, ar atklātību un laimes sajūtu sirdī.
    prieks par jaunajiem radiņiem;)));d
    Thursday, February 5th, 2009
    10:53 pm
    un tā kārtējā diena;D
    nezkapēc bet šodien visiem mani vajag! prieciņš:)
    zabejte;d viss vairāk vai mazāk ok;d
    Sunday, January 25th, 2009
    12:18 am
    viss, pietiek šo reti izzūdošo skumju un depresīvi melodisko domu, kas grauj vairāk nekā jebkas cits pasaulē.
    man vajag kādu ko samīļot, kam aizrakstīt mīļu sms un nosaukt par zaķīti.
    laiks izbeigt skumjas!!!!
    wooohou! laiks tak dzīvot!
    Thursday, January 22nd, 2009
    10:00 pm
    es neraudu. man vienkārši asaro acis. jau otro vakaru pēc kārtas. black lines time?
    es pazīstu tik daudzus cilvēkus, kas visticamāk jūt to pašu ko es un cieš tāpat - ja tā, tad pasaule ir bezgala nelaimīga.
    arī viņi klusē. bet varbūt, ka tā ir labāk - galu galā viņi redz citus, kas ir lamīgāki un tas viņiem dod vismaz nelielu mierinājumu vai laimes sajūtu.
    varbūt.
    nezinu, nezkapēc nevienam no šiem daudzajiem nav draosmes atzīties, arī pašlepnums???
    viņi taču paši sev bojā dzīvi?
    bet varbūt ka viņi tāpat kā es nolēmuši klusēt, dom'jot ka tā būs labāk, bet nav!
    es tosaprotu, bet vēl lielākas bailes kā no šīm ciešanām man ie no atzīšanās, no atraidījuma, no kārtējiem meliem un dažādām varbūtībām
    teoriju saprotu, bet nespēju pielietot praksē.
    9:52 pm
    un tu taču teici ka viņa tiešām tevi krāpj!
    pat es to zināju ka tiešām!
    un kādreiz tu man teici. ka cilvēkam, kuru mīl var piedot visu. tātad tu viņu mīli? patiesi mīli?
    kā tu tā vari melot?
    9:50 pm
    un zinat ko - jā tieši to es grbu, - aizskalot atmiņas,
    uzdāviniet man lūdzu krāsainos zīmuļus un jaunu bloknotu pilnu ar baltām lapām. lai varu sākt no jauna.
    laiks taču dzīvot.
    vai tomēr ne šeit un ne tagad?
    9:40 pm
    zini ko - un tu vēl runā par pašlepnumu????
    tu neko par to nezini, neko, saproti, tu nezinu kāds man ir pašlepnums un cik ļoti tas mani ir sagrāvis un vēl jovairāk grauj vēl joprojām!
    kā tu vari zināt kko par pašlepnumu??? kā tu atkal vari būt kopā ar viņu, tu taču pats ar viņu izšķīries! tieši tu!
    un kā tu man pēc tam visu laiku meloji, ka viņa tev nekad nav patikusi, bet kad sāki kko runāt par jūtām es jautāju - bet tagad kad izšķīries patīk, vai ne? tu tikai atbildēji - nē, un es ar cerību piebildu - man tā ir bijis.
    tas bija gadījums par tevi!
    kāpēc tu vismaz nevari teikt taisnību???!!!!
    cik reižu esmu tevis dēļ lūzusi un kritusi, citreiz redzamāk, citreiz neredzami, bet kā redzi, es māku arī piecelties. lai gan tieši es gribēju no tevis šķirties, jā varbūt tu man patīc vēl tagad, vispār nē nepatīc gan!, pašlepnums neļāva man ne ar mazāko vārdiņu skart šo nezināmo vielu, ko iespējams var saukt par vēljoprojām esošu mīlestību, nē es tevi nemīlu!!!
    neliec man raudāt! jo man nav par tevi j''araud es tevi nemīlu!
    bet kā tu tā vari melot, sākot jau ar to ka es esmu tev labs draugs??? kā??? tu domā es neko neredzu????????
    tas sāp visvairāk! nezinu, kā dēl tagad vēl varētu saposties, kam vēl pazvanīt un mīļi parun\aties, bet mans pašlepnums nekadnekadnekad neļaus man izteikt savas jūtas. nekad. tā jau ir bijis, un es turos no visa spēka, piemēram, neiedomājami liela vēlme bija pagājušo 5dien, bet es turējos no visa spēka, un neteicu neko, nerakstīju, klusēju.
    kā vienmēr- kārtējā mana maska- vienmēr tak esmu laimīga;)
    un cik masku ir tev???
    kāpēc tu tā bēdz no patiesības?????
    un kā man tevi aizmirst!
    lūdzu, Dievs, ja tu esi, tu taču nedrīksti ļaut tā ciest.!
    Thursday, January 15th, 2009
    7:23 pm
    mans šīsdienas gfalvenais notikums - bēres.
    secinājums - tas nav tas jaukākais pasākums, sirsnīgi jau ir bet nu noteikti ne jautri.
    asaras un aukstums, žēlums, arī daudz labu vārdu.
    pats grūtākais ir klausīties citu labajos vārdos, un redzēt krustmāti, kas ir bezgala salauzta. ne pirmo reizi dzīvē, bet pirmo reizi es to patiešām pati savām acīm redzu un apzinos.
    kāpēc visus tos labos vārdus nevar teikt arī tad kad cilvēks ir dzīvs.
    daudz esmu lasījusi par negaidīru nāvi - praktiski ne no k;ā bez jebkāda iemesla, bet pirmo reizi ar kko tādu sastopos dzīvē pati.
    viņas 7ņgadīgā meitiņa tikai teicaa - mammīt, neuztraucies, pēc laika protams vēl joprojām labi nebūs, bet būs citādāk.
    un krustmāte tikai atvadoties, piebilda, sargājiet savus dārgos cik vien varat.
    visu laiku nosēdēju ar asarām acīs, lai kā censtos neraudāt.
    šausmīgi. un pats jocīgākais - viņš bija tiešām labs cilvēks, viens no tiem retajiem, kura dēļ daudzi būtu gatavi atdot dzīvību viņā dēļ. tā saucamais zelta cilvēks.
    kādēļ vienmēr mirst tiešī tie labākie, un iespējams arī vajadzīgākie.
    bet tāda laikam ir Dieva griba.
    Monday, January 5th, 2009
    12:11 am
    wtf?
    nevar būt! - beidzot pilnīgi normāla diena - ne pārdzīvojumu, ne skumju, ne greizsirdības, ne visas citas tās tik ļoti nomācošās un šausminošās huiņas!
    Saturday, January 3rd, 2009
    11:47 pm
    Arī man ir tas pats "klasiskais laimīgas izlikšanās sindroms".
    12:39 am
    (..)kad tu nodzēs gaismu man paliek vēsāk. Liekas ka arī pavasaris par vairākiem mēnešiem aizsteidzies prom un laiks itkā apstājas. Tad man gribas iekrist tavās rokās un nelaisties vaļā, kamēr gaisme nebūs atkal ieslēgta. Varbūt tādēļ mēs izdzēšam gaismas(?) Lai justu sev kādu tuvumā un, lai nepaliktu vieni. Bet reizēm tumsā gribas palikt vienam pašam un stumt to pavasari pavisam tālu prom, lai jāgaida būtu vēl vismaz gads līdz nākamajam. Bet, ja nu gadās, ka pēkšņi spuldzīte izdeg tieši tad, kad neviena nav blakus un kādu visvairāk vajag..

    ξ

    un ko jūs par to sakāt?

    vismaz viss ir vairāk vai mazāk nokārtojos, jā man nav iebildumu, manuprāt, Agate arī gribētu būt ar tevi kopā, un jūs būtu jauks pāris(sorryaboutlastyear)
    Thursday, January 1st, 2009
    11:32 pm
    jaunais gads. njā tik jauki sagaidīts! (happy) bez visiem, kas ar mani bija kopā, nevaru iedomāties jauno gadu! m''ilu jūs visus ļoti ļoti. Jūs esat paši labākie![it īpaši neaizmirstamie - Raivītis un Ritvars;D]
    bet ja tā padomā atkal tas stulbums! uzminiet nu kas notika tieši pirms 1gada un dažām stundām?? es izšķīros ar savu draugu.raudāju. bet iniciātore biju es. kopš tā laika viņš ar mani ir mēģinājis pārgulēt, viņam ir bijušas 3 draudzenes, esmu mēģinājusi kļūt par viņa labu draugu. bet vai tas viss vispār ir vērts???
    viņš ir viens no tā saucamajiem "zelta cilvēkiem", kuru es negribu pazaudēt. gribu, lai viņš man ir īsts un patiess draugs, gribu viņu uzklausīt, palīdzēt, gribu, lai esmu pirmā, kam viņš zvana, kad grib pasaukt ārā draugus, vai pastāstīt, ka pamanījis jaunu simpātisku meiteni. nez, kkā nevaru vinū tā īsti aizmirsst. un viss. nesen viņš pateica, kura meitene viņām patīk. tā neko. skaista. bet nezinu tādas kā skumjas, nazinu varbūt nedaudz greizsirdība. galvenais ir tas, ka pati nezinu kas tas ir u n ko es vispār gribu. tas ir šausmīgi.

    saka ka šis gads būs ļoti veiksmīgs. nu tad lai veicas!
    lai veicas saprast ko jūs patiešām vēlaties un piepildīt to!
    Tuesday, December 30th, 2008
    11:13 pm
    ai nu labi - Lamīgu Jauno gadu mīļinu tad mana galvenā jaungada apņemšanās - beidzot izdomāt ko īsti es gribu!
    11:13 pm
    20 l dīzeļa un 1 burka ar eļļu -
    dzīve ir tramvaja līnija
    no pilsētas centra uz elli.

    Maršruta pēdējā pieturā,
    kurā kase jau gadiem ir slēgta,
    nopērkams alus, bulciņas,
    pasaules karte un rētas.

    20 soļi līdz debesīm -
    ne vairāk kā pārdesmit metru.
    Tikai nav it neviena tramvaja
    no elles uz pilsētas centru.
    / V. Ernštreits./
    Saturday, December 20th, 2008
    9:26 pm
    Zane Mūrniece , 15. dec 03:18
    Pelnrušķītei saplīsa kurpe,
    Asarās sadega pasakas,
    Raudot pieplaka balles kleita,
    Matos saspraustas asakas.

    Ko tu raudi, meitene mīļā!
    Princim skaistu tik tevi vaig!
    Grimsti atpakaļ pelnos dziļāk,
    Princim - nākamo dodiet svaigu!

    Pietiks reiz kafijas biezumos zīlēt,
    Neesi nu naiva, attopies reiz!
    Gaidi kādu, kas spēs tevi mīlēt
    Arī tad, ja izskaties greizi...



    Ziemssvētķīgi, ne?:D
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
About Sviesta Ciba