kitty
September 7th, 2010 (10:38 pm)
Rūsgana kļavas lapa krīt lejup, nokrīt pie kājām un pēkšņi mani pārņem savāds nemiers. Vai esmu visu paspējusi? Sajūta, ka no mugurpuses mani vajā kas nepabeigts, nepaspēts, pelēks rēgs, kuram nekur nav miera... Sētmalē izdilis kaķis slaikām kustībām glaužas gar vēso mūri un zibina tumšzaļas acis, kurās, šķiet, spoguļojas meži un pļavas, zem pilsētas dunoņas un asfalta guļošas, sen aizmirstas.
