O, esmu pamanījusi, ka ik pa ilgākam laika periodam man sanāk salaist ar tādu puisi, kurš nezināmā veidā mani iedvesmo kaut ko darīt.
12.klases decembrī bija puisis, pēc kura es nākamajā dienā sāku pirms gulētiešanas taisīt presītes. Nevis tāpēc, ka viņš man kaut ko teica, vienkārši kādā mistiskā veidā man VAJADZĒJA to darīt.
Un tā ir arī tagad, tikai tagad man gribas izvākt visu gadu laikā sakrātos sūdus, visas nevajadzīgās lietas izmest ārā, kārtot istabu un kaut ko darīt.

Un tas ir tik interesanti, jo tieši šos divus džekus es gribētu savā dzīvē ilgāk, bet ir kā ir. BET.. es nesūdzos, man viss liekas lieliski!