| Kā vējš skrien, kā miets atduras |
Jan. 31st, 2014|07:43 am |
|
Aizrāvos ar lieliskajiem cilvēkiem klabā. Viļņošanās paaugstinājās ar katru pakāpi, līdz beidzot pat samotivējos sākt lasīt kko līdzīgu ziņām. UN tad ATMIŅA par to, kāda vella pēc es VISPĀR ZIŅAS NELASU atnāca, protams nekā savādāk kā ar pretīgi nodevīgu dunku saulītes apvidū no labākā drauga intuīcijas UN pietiekami stipru vemšanas sajūtu. Nujā pats vainīgs, tapēc laimīgs :) |
|