Pasmaidi un pasaule pasmaidīs tev pretī.
Ārā saule, kas ļoti atgādina to mākoņu jūru pirms pāris dienām kalna galā.

Man gribas ballīti, bet negribas zobārstu rīt.
2+2 sāksim rīt.

Tā kā esmu brīvdienās, tad paņēmu brīvdienas arī no badošānās, lai nebeidzas slikti, jo tomēr 6h snovojot+badojoties var beigties visādi nelabi.
Nu re, un tad jau kad būsim atpakaļ atgriezīsimies pie 2xjogurti+2xāboli.
Tā man šiten.

Atkal nojuka ēšanas rituāls ar to, ka nofenderējām dievlūdzēju cepumus :D
Bet es esmu pārāk piekususi, lai dusmotos uz sevi. Uztaisīsim presītes utt. un liksimies pie miera. Lai gan, kas zin vai miers būs - šorīt pamodos no murga skaļi kliedzot.

ak jā, šodienas mīlestības diskusijā es izdomāju, ka es varētu būt tas cilvēks, kurš savu platonisko, garīgo mīlestību iegulda darbā. Tik atrast to lietu, kuru es gribētu darīt kaut 24h diennaktī.

Lieliskais režīms - 2 āboli + 2 jogurtiņi - tika neīstenots vai daļēji pajaukts ar cepumiem sēdes laikā, kad man sāka burkšķēt vēders.
Dīvaini, cik ļoti manī iekšā ir spītība ieaugusi - tiklīdz es kko nedrīkstu, nevaru dabūt, man to vajag par visām varītēm jebšu šodienas vairantā man viss šķita garrrds un vilinošs, viss kas nebija jogurts un āboli. He-hee..

Vakardien, nu jau sanāk aizvakar sēdēju un prātoju, kā nokļūt pie sava egoistiskā mērķa. No sākuma radās variants badošanās, tad sapratu, ka ilgi tā nespētu izvilkt, tāpēc nāca nākamā doma - 2468 diēta, domāju, domāju un izdomāju, ka tomer nē. Labāk izmēģināsim vai it kā veselīgi tievējot 65 dienās es spēšu nomest 20kg. Mistiskais saitiņš ar vēl mistiskākiem solījumiem.
Respektīvi, man katru dienu ir jāapēd ne vairāk kā 1057.12 kalorijas un jāizdzer 2.3 litri šķidruma.

Diena 1:
improvizētais ķīniešu ēdiens+mandarīni+suši=skaisti iekļāvāmies īstajos ciparos. Izdzērām gan mazāk nekā vajadzētu, bet nu...man būs vēl 64 dienas iemācīties dzert 2.3 litrus dienā.

Citadīgi - nekādīgi nespēju saņemties aiziet uz skolu, zinot, ka īsti jēga tam nav nekāda. Tāpēc pieradu jau iet gulet 3os,4os un celties tā ap 12iem.

Un vēl:
*šodienas topa dziesma ir šitā;
*un priecīgākā februāra lieta ir tāda, ka man nevajadzēs sēdēt un mājās gruzīties par to, ka slavenajā Valentīndienā es esmu atkal viena un sēzu mājās un izliekos laimīga - šogad es būšu ceļā uz kalniem. Naaais!

Rīt neko neēdīšu - ēdamo naudu investēšu ķinītī. Neesmu bijusi tur kopš izšķīros ar ex.

Pirmdienas ir lemtas izgāšanām, vai ne.
Nolēmu rakstīt publiski. Baigi negriež vai kāds vispār šito izlasīs vai neizlasīs. Ja arī izlasīs, zinās kā ir būt man.

Diezin es kādreiz attēdīšos šokolādi?

Šī cīņa ir ar sevi pašu. Badoties, badoties, badoties.
Kaut neviens netics.

Būs tievums, būs vasara, kā tajā vecajā, vecajā bildē.