28. Mar 2005 @ 02:17 (bez virsraksta)
mūzika: µ-Ziq - Midwinter Log

Koriidorii man ir taads silts apgaismojums, bet ne par to runa. Zem drēbju pakaramaa man seezh krēsls. Atzveltne papusei aizņemta ar drēbēm, kuras karājas uz pakaramaa.. nu taa.. ja iedomājas kaa drēbes karājās uz pakaramaa un sliid paari atzveltnei. Neteikšu ka drēbes traucētu apsēsties, gluzhi otrādi mīkstina muguru. Toties galva mazliet jāpieliec. Tieshi pretii krēslam uz grīdas ir nolikts liels koka raamii ielikts spogulis. Nejau mūsdienīgais, bet gan taads veclaicīgs, gaužām vienkaarsh raamis bez neviena raksta. Vispār gudri cilvēki runaa, ka vecie spoguļi padara cilvēku skaistāku, tas taapeec, ka izgatavošanas process bijis savādāks. Ja stāvus skatas shajaa spogulii, tad cilvēks kaa es neredz dalju pieri un matus.

Dīvainais ir tas ka apsēžoties krēsla man paliek ljoti laba sajuuta, taads kaa trīsas ķermenī un ljoti labi uzlabojas garastāvoklis. Kas var izskaidrot sho dīvaino parādību.. tikai luudzu spoguli aizmirstam.. jaa es skatos sev aciis. Aizverot acis paarnjem miers. Visapkaart viss paliek skaists un mieriigs, pazuud pamats.
informācija
5 raksta
ir doma
raksta saite