un tā notiek vienmēr. vienmēr, kad šķiet, ka ir pats prieka pilnības brīdis, uzrodas viņš, un bladāš!, viss atkal sākas no jauna. jā, varbūt es par daudz sapņoju, bet tāpēc jau viņam nav jāsakurina visi mani sapņi, mazās iedomas. un man vienalga, kaut vai ja viņš nav vainīgs, man jau ir gana. šodienai pietiks. pietiks kādam laikam.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |