|
[21 May 2007|03:56pm] |
vēlāk jāsameklē šo dziesmu Earth Intruders by Bjork tikko dzirdēju, un iepatikās
|
|
|
[21 May 2007|12:05am] |
kāpēc gan manas emocijas nav saskaņotas ar manu prātu es esmu slikti noskaņotas klavieres nav melodijas ir kokofonija vai arī polifonija lūdzu nedomāt, ka polifoniskas melodijas ir attiecināmas tikai uz mobilo telefonu es neskanu esmu troksnis lai gan izskatos kā klusums
vai es tagad ārdos? nē, neārdos mēģinu tikai atgūt līdzsvaru
salikt uzsvarus citādās vietās lai gan pašai liekas ka pareizie uzsvari ir arī šobrīd
|
|
|
[07 May 2007|01:48pm] |
taču, par saviem rakstītajiem vārdiem, neatbildu. jo nezinu, vai tas, ko rakstu, ir tas, ko jūtu
reizēm jā, bet reizēm tā ir virsējā kārta
|
|
|
[07 May 2007|01:40pm] |
Vēl es sapratu lūk, ko. Sāpīgi atzīt, bet tā ir.
Tu nevari nevienam būt plāksterītis. Nevienam. Citreiz jau ienāk prātā, ka šo misiju varu veikt labi, palīdzēt salaizīt brūces. Taču, tas ir pazemojoši sunītim būt, jo jebkurā brīdī tev var iespert.
Jo tu esi tikai sunītis, ielāps lupatu deķī.
Cilvēkiem pašiem jātiek ar sevi galā, un jāiet turp no kurienes nākuši, ja citādāk nevar. un kamēr kādam svarīgs ir kāds cits, tikmēr tevi sitīs.
jo viens nelaimīgs cilvēks padarīs nelaimīgu citu.
man ir žēl, jo varēju pildīt glābējsuņa funkciju, bet kam man tas..
aj.
|
|
|
[07 May 2007|01:52am] |
bet ko var gribēt, kad neko nevar gribēt, ko var gribēt, kad kaut ko gribēt nav iespējams? neko.
|
|
|
[07 May 2007|01:47am] |
fuj kā man riebjas tā sajūta, kad tevi kāds pagrūž, pretīgi un bezspēcīgi, vai aizdzen, pazemojoši, un tieši šis pazemojums ir pretīgs, ne jau kritiens, jo no kritiena piecelties vienmēr ir iespējams
|
|
|
[05 May 2007|10:01pm] |
negribu būt terapija, negribu būt aizstājējterapija, negribu dziedināt sāpošās sirdis, bet varbūt tā ir mana misija, un tur nav nedz ko gribēt, nedz negribēt
|
|
|
[05 May 2007|02:45am] |
Ja es nebūtu tik divejāda,aizietu pie psihoterapeita.Taču zinu,ka jāķepurojas saviem spēkiem. Manī ir pārāk stipri izteikts 'bērns', un ir grūti aizķepuroties līdz 'pieaugušajam' sevī,bet tai pašā laikā esmu mātišķa,tomēr bērns vairāk,tālab ir piņķerīgi. Kāpēc neesmu pašpietiekama? Jāguļ.
|
|
|
[30 Apr 2007|12:34pm] |
Vistrakākie no visiem trakumiem ir vienaldzība un apnikums, ir paciešams pat naids. Lūk, ja tu atgādini kādam, kam esi apnicis un vienaldzīgs, par savu esamību, tad var runāt par pašcieņas trūkumu.
|
|
|
[29 Apr 2007|07:51pm] |
Ir skumji atzīt, ka visi no manis novēršas, bet tas nemaz nav tik skumji, jo visi nenovēršas
|
|
|
[28 Apr 2007|07:13pm] |
Būtiski ir tas, ko domāju un jūtu es pati,tas, ka kāds mani nicina un ņirdz sejā varbūt ir tikai pārpratums,kam nevajag pievērst uzmanību. Tagad iestājās beidzot miers, jo īstie nepazūd,pazūd neīstie. Un neviens nav manu asaru vērts,bet tas,kas ir manu asaru vērts,neliktu raudāt
|
|
|
[28 Apr 2007|06:25pm] |
Tā kā cita maiguma nav, vajag nopirkt zefīrus 'Maigums', bet nepirkšu, dzīvošu bez maiguma un nemaz no tā nenomiršu
|
|
|
[25 Apr 2007|05:26pm] |
kā izpaužas - aseksuāls?
|
|
|
[23 Apr 2007|03:55pm] |
Nezinu,vai varu sacīt,ka šodien jūtos saskaņā ar pasauli,taču mierīgi gan. Patīk man lietuslāšu šļūkšana pa loga stiklu, gluži kā hipnozes seanss ir lietus
|
|
|
[22 Apr 2007|12:17pm] |
Veido savainojumu un apstrādā datus, bet man ir pilna mute ar košļājamo gumiju, kas aizstiepusies līdz kuņģim - spļauju un spļauju to laukā, bet košļenes mazāk nepaliek
|
|
|
[21 Apr 2007|03:08pm] |
Labi pagulēju. Latvija robežojās ar Franciju, un es pārkāpu robežu. Bodē iztērēju 8,80 eiro, nopirku vīnogas, biezpiena masu ar dillēm, kas bija sajaukta vīna mucā, un vēl kaut ko. Un Šveicē paguvu būt, uz turieni gāja 15.autobuss,tur pie ezera kalna pakājē vien pasēdēju,un biju laimīga. Labi, ka pagulēju.
|
|
|
[21 Apr 2007|12:37am] |
Klusās skumjās paskatos, kā aizbrauc vilciens
|
|
|
[21 Apr 2007|12:33am] |
Ja kāds attālinās, tad lai attālinās, ejošie nekad nebūs stāvošie, un par to es neraudu, jo saprotu. Raudu tad, kad ir, bet nevaru aizsniegt, bet ja nav, tad - nav. Citādāk būt nemaz nevar.
|
|
|
[20 Apr 2007|01:56am] |
rezumējot, man vienkārši ir bail no cilvēkiem. gan no tiem, kas nāk ar melnu sirdi un dubļainām kājām gan no tiem, kas ar baltu nāk
un vēl jo vairāk man ir bail no sevis, jo es aizdzenu, aizbēgu un man nav no sevis, kur noslēpties
|
|
|
[20 Apr 2007|01:21am] |
viens ir tas, ko uzskatu un domāju otrs ir tas, ko jūtu un kā rīkojos trešais ir tas, ko negribu redzēt ceturtais ir tas, kas nav vispār
|
|