govs' Journal [entries|friends|calendar]
govs

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[21 May 2007|03:56pm]
vēlāk jāsameklē šo dziesmu Earth Intruders by Bjork
tikko dzirdēju, un iepatikās
post comment

[21 May 2007|12:05am]
kāpēc gan manas emocijas nav saskaņotas ar manu prātu
es esmu slikti noskaņotas klavieres
nav melodijas
ir kokofonija
vai arī polifonija
lūdzu nedomāt, ka polifoniskas melodijas ir attiecināmas tikai uz mobilo telefonu
es neskanu
esmu troksnis
lai gan izskatos kā klusums

vai es tagad ārdos? nē, neārdos
mēģinu tikai atgūt līdzsvaru

salikt uzsvarus citādās vietās
lai gan pašai liekas
ka pareizie uzsvari ir arī šobrīd
post comment

[07 May 2007|01:48pm]
taču, par saviem rakstītajiem vārdiem, neatbildu.
jo nezinu, vai tas, ko rakstu, ir tas, ko jūtu

reizēm jā, bet reizēm tā ir virsējā kārta
post comment

[07 May 2007|01:40pm]
Vēl es sapratu lūk, ko.
Sāpīgi atzīt, bet tā ir.

Tu nevari nevienam būt plāksterītis. Nevienam. Citreiz jau ienāk prātā, ka šo misiju varu veikt labi, palīdzēt salaizīt brūces. Taču, tas ir pazemojoši sunītim būt, jo jebkurā brīdī tev var iespert.

Jo tu esi tikai sunītis, ielāps lupatu deķī.

Cilvēkiem pašiem jātiek ar sevi galā, un jāiet turp no kurienes nākuši, ja citādāk nevar.
un kamēr kādam svarīgs ir kāds cits, tikmēr tevi sitīs.

jo viens nelaimīgs cilvēks padarīs nelaimīgu citu.

man ir žēl, jo varēju pildīt glābējsuņa funkciju, bet kam man tas..

aj.
post comment

[07 May 2007|01:52am]
bet ko var gribēt, kad neko nevar gribēt, ko var gribēt, kad kaut ko gribēt nav iespējams? neko.
post comment

[07 May 2007|01:47am]
fuj kā man riebjas tā sajūta, kad tevi kāds pagrūž, pretīgi un bezspēcīgi, vai aizdzen, pazemojoši, un tieši šis pazemojums ir pretīgs, ne jau kritiens, jo no kritiena piecelties vienmēr ir iespējams
post comment

[05 May 2007|10:01pm]
negribu būt terapija, negribu būt aizstājējterapija, negribu dziedināt sāpošās sirdis, bet varbūt tā ir mana misija, un tur nav nedz ko gribēt, nedz negribēt
3 comments|post comment

[05 May 2007|02:45am]
Ja es nebūtu tik divejāda,aizietu pie psihoterapeita.Taču zinu,ka jāķepurojas saviem spēkiem. Manī ir pārāk stipri izteikts 'bērns', un ir grūti aizķepuroties līdz 'pieaugušajam' sevī,bet tai pašā laikā esmu mātišķa,tomēr bērns vairāk,tālab ir piņķerīgi. Kāpēc neesmu pašpietiekama? Jāguļ.
post comment

[30 Apr 2007|12:34pm]
Vistrakākie no visiem trakumiem ir vienaldzība un apnikums, ir paciešams pat naids. Lūk, ja tu atgādini kādam, kam esi apnicis un vienaldzīgs, par savu esamību, tad var runāt par pašcieņas trūkumu.
post comment

[29 Apr 2007|07:51pm]
Ir skumji atzīt, ka visi no manis novēršas, bet tas nemaz nav tik skumji, jo visi nenovēršas
post comment

[28 Apr 2007|07:13pm]
Būtiski ir tas, ko domāju un jūtu es pati,tas, ka kāds mani nicina un ņirdz sejā varbūt ir tikai pārpratums,kam nevajag pievērst uzmanību. Tagad iestājās beidzot miers, jo īstie nepazūd,pazūd neīstie. Un neviens nav manu asaru vērts,bet tas,kas ir manu asaru vērts,neliktu raudāt
post comment

[28 Apr 2007|06:25pm]
Tā kā cita maiguma nav, vajag nopirkt zefīrus 'Maigums', bet nepirkšu, dzīvošu bez maiguma un nemaz no tā nenomiršu
post comment

[25 Apr 2007|05:26pm]
kā izpaužas - aseksuāls?
post comment

[23 Apr 2007|03:55pm]
Nezinu,vai varu sacīt,ka šodien jūtos saskaņā ar pasauli,taču mierīgi gan. Patīk man lietuslāšu šļūkšana pa loga stiklu, gluži kā hipnozes seanss ir lietus
post comment

[22 Apr 2007|12:17pm]
Veido savainojumu un apstrādā datus, bet man ir pilna mute ar košļājamo gumiju, kas aizstiepusies līdz kuņģim - spļauju un spļauju to laukā, bet košļenes mazāk nepaliek
post comment

[21 Apr 2007|03:08pm]
Labi pagulēju. Latvija robežojās ar Franciju, un es pārkāpu robežu. Bodē iztērēju 8,80 eiro, nopirku vīnogas, biezpiena masu ar dillēm, kas bija sajaukta vīna mucā, un vēl kaut ko. Un Šveicē paguvu būt, uz turieni gāja 15.autobuss,tur pie ezera kalna pakājē vien pasēdēju,un biju laimīga. Labi, ka pagulēju.
post comment

[21 Apr 2007|12:37am]
Klusās skumjās paskatos, kā aizbrauc vilciens

9 comments|post comment

[21 Apr 2007|12:33am]
Ja kāds attālinās, tad lai attālinās, ejošie nekad nebūs stāvošie, un par to es neraudu, jo saprotu. Raudu tad, kad ir, bet nevaru aizsniegt, bet ja nav, tad - nav.
Citādāk būt nemaz nevar.
post comment

[20 Apr 2007|01:56am]
rezumējot, man vienkārši ir bail no cilvēkiem.
gan no tiem, kas nāk ar melnu sirdi un dubļainām kājām
gan no tiem, kas ar baltu nāk

un vēl jo vairāk man ir bail no sevis, jo es aizdzenu, aizbēgu un man nav no sevis, kur noslēpties
19 comments|post comment

[20 Apr 2007|01:21am]
viens ir tas, ko uzskatu un domāju
otrs ir tas, ko jūtu un kā rīkojos
trešais ir tas, ko negribu redzēt
ceturtais ir tas, kas nav vispār
post comment

navigation
[ viewing | 60 entries back ]
[ go | earlier/later ]