|
[20 Jun 2007|10:21pm] |
neko negribas
gribas, lai labi būtu
|
|
|
[20 Jun 2007|12:26am] |
Ai, uzvilkos un kļuvu dusmīga
Jāizdomā kaut ko nomierinošu
|
|
|
[19 Jun 2007|06:58pm] |
|
Ko gan gribēju rakstīt? Man pietrūkst kāds,kam varētu uzticēties,precizējot,tāds,kam var akli ticēt,nešauboties.
|
|
|
[19 Jun 2007|10:18am] |
|
fak, vakar lasīju Kafkas īsstāstus un man likās, ka tie ir par mani,nekad iepriekš tā nelikās
|
|
|
[19 Jun 2007|09:52am] |
|
Varbūt vienmēr beigās žēl,ka nav neviena,kas mīļus vārdus saka man,un neviena,kam šādus vārdus saku es. Nu,vai arī noklusēju.
|
|
|
[18 Jun 2007|09:57pm] |
|
man ir tik laba iztēle, ka var pat palikt stāvoklī
|
|
|
[18 Jun 2007|08:50pm] |
kaut kāda krīze.
darbā viena kolēģe teica, ka es esmu tāds kā viņas bērns. lieliski. tam bērnam ir 7 gadi.
nu okēj, tas nebija domāts kaut kādā sliktā nozīmē, bet tomēr varu tagad padomāt, cik brīžam pārāk esmu bērns.
labi, negruzīšos.
gruzīšanās kā gruzis acīs - pēc tam ļoti kož
|
|
|
[18 Jun 2007|08:44pm] |
|
saprotu, ka jālien laukā no savas galvas un jādzīvo tur, kur rumpis ir šeit un tagad, nevis galvā dzīvot kā komiskā lugā "varbūt", jo tas ir tikai galvā, iedomas, sadomas, bezdomas par kādu viņu, par tevi, vienalga, lai kas tas arī būtu, bet tā nav īstenība, tukša ilūzija, jo ilūzija nemaz citādāka nevar būt kā vien tukša, žēl, bet cik tad ilgi tādā iedomās uzceltā pasaulē var dzīvot...
|
|
|
[15 Jun 2007|07:10pm] |
|
Ārā auksti,iekšās siltāk
|
|
|
[14 Jun 2007|09:15pm] |
urāā!
tikai nekustas acis, bet tas nekas
piedomāsim kustību
|
|
|
[14 Jun 2007|09:12pm] |
tā govs ir par lielu!!!!!
nelien iekšā!
|
|
|
[14 Jun 2007|06:32pm] |
|
Tagad atpūtīšos
|
|
|
[14 Jun 2007|06:31pm] |
|
Nezinu, kā jūs,bet es nemāku koķetēt. Man pat nepatīk,ja sveši uzrunā,un,ja palūr,arī nepatīk.
|
|
|
[14 Jun 2007|06:29pm] |
|
Nu labi. Negribu.
|
|
|
[14 Jun 2007|12:20pm] |
|
uzlauziet manu atslēgas kaulu un ienāciet
|
|
|
[12 Jun 2007|12:30pm] |
kāpēc nevaru normāli BŪT?
kāpēc griežas galva?
|
|
|
[11 Jun 2007|10:23pm] |
|
Zinu, ka kļūstu citreiz skumja hormonālu izmaiņu rezultātā. Tā tas noteikti ir šodien. Ar muti izravēt biešu lauku, tik ļoti pie zemes
|
|
|
[06 Jun 2007|11:16pm] |
|
es šodien esmu pārsmējusies līdz spazmām. jūs nemaz nevarat iedomāties, ka tad, kad man uznāk smiekli, es nevaru apstāties. beigts var palikt no smiekliem!
|
|
|
[05 Jun 2007|09:51am] |
|
Aizmirsu iesmaržināties,un sajūta,ka neesmu apģērbusies līdz galam,labi vismaz,ka paspēju iesmērēties ar smuko ķermeņa krēmu,citādi justos kā cilvēks bez noteiktas dzīves vietas.
|
|
|
[04 Jun 2007|05:48pm] |
|
Nopirkšu zemenes. Šodien esmu flegma,sūciet manas asinis un dodiet man savējās,esmu bez žults
|
|