| 8:56p |
Mans pirmais suns arī apglabāts cilvēku kapos - Rīgā, I Meža kapos. 2000. gadā aprakām pie vecātēva un vecāsmātes - viņu galvgalī.
Sunim bija vēzis. tētis toreiz strādāja medicīnas iestādē X un no vadītāja dabūja morfiju vai kko tādu, un pats iemidzināja, viņiem ar suneni bija abpusēja mīlestība (lai gan tieši es gribēju sunīti), un tētis negribēja, ka suni iemidzina svešs cilvēks. tā viņa aizmiga viņa klēpī.
pēc tam vedām uz I Meža kapiem, tajā dienā darbā paņēmu brīvdienu...
um bija arī kas neticams. kapos, kad rakām - [tētis raka bedri, mēs ar mammu atbalstījām morāli] - pie mums atlidoja vesels pulks zīlīšu. atlidoja pavisam tuvu, tekalēja pat pa tēta novilkto jaku un nemaz nebaidījās no mums. neviens netic. |