govs' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, April 11th, 2025
| Time |
Event |
| 11:40a |
Būt par Jura S. lirisko varoni. Man tas piestāv. | | 2:02p |
Kas tas ir par karu, kurā guvu ievainojumus, vēl nesaprotu. Ilūziju? Varbūt. Uzticēšanās? Arī varbūt. Nezinu.
Jāsildās kūtī, mūsu fermā ir kūts, kur visi nomodā dus dāvida pilsētā. Kūtī ir silti. Un zirgs laizīs rētas. | | 2:31p |
| | 2:47p |
Reiz viens jaunietis man teica, ka tad, kad tev nekā vairs nebūs, tev būs mūzika.
Domāju, ka man nekad tā nebūs, ka nekā nebūs. Stulba. | | 3:06p |
jūtu slepkava ir govs | | 4:10p |
atsakos kāpt tajā autobusā, aizvedīs un nokaus | | 4:24p |
tāpēc, ka tie ir nežēlīgi ārsti, kas nederīgus dzīvniekus ved uz kautuvi
ārsts vispirms viltīgi iedos devu, lai samazinātu modrību | | 4:27p |
pārāk liels gan, sabojā vjū | | 4:31p |
kādreiz zem linka bildes lika, bet tiešām neatceros, kas jāspiež/jāraksta
vai nebij links? liekas, ka lielās lika gan zem linka, jo neko speciāli savulaik nesamazināju | | 6:27p |
nekur neaizgāju, es vispār nekad un nekur vairs negribu iet | | 8:40p |
man nav depresijas, man ir pussabrukšanas periods, kā vecajos laikos dziedāja | | 11:23p |
Vakarā aizbraucu uz Ķīpsalu mierinājumu meklēt.
Man tomēr nākas atvadīties no man nozīmīga cilvēka, kas man ir dziļumā. Stāvēju Ķīpsalā, vērojot kaijas, un centos rast mieru. Debesis bija melleņu uzpūteņa krāsā, mēness šovakar baltais caurums, kurā uzsprāgst dvēseles.
Vientulība nē, pie tās jau pierasts kopš pirmsākumiem, bet zaudējums, šoreiz visai smaga zaudējuma sajūta. Sēras? Nezinu. Sabrukums ir. Pie Daugavas uznāca liels drebulis, nesapratu, no aukstuma vai nerviem, vai viss kopā. Vēlāk iegāju Rimi, kur eju kopš 2000. gada, un apmaldījos, piepeši atrados pie stenda, kur nebija jābūt, un uzreiz nesapratu, kur esmu. Savā galvā.
Brīžam neredzēju ceļu, jo gandrīz bez apstājas raudu, bet tas ir ceļš uz apskaidrību. Attīrīšanās? No kā gan attīros.
Nav neviena, kas pažēlotu. Pai, pai. |
|