| 12:02a |
var jau cepties par kaut ko, ka kāds tev kaut ko, nezin ko, nu vienalga, nepiepildīja cerības, piemēram, lai gan tas ir muļķīgi, jo nevajag vispār no kāda kaut ko prasīt, vai gaidīt, vai arī cepties par to, ka kāds tev pāri nodarīja, ai labi, tas nu tā, tikai kā parasti pieķeru sevi vaidam par visai sīkām lietām, ak es nabadzīte, kāda nu nabadzīte, nemaz ne ļoti nabadzīte.
atšķīru draugiem.lv kādas jaunas sievietes, kas vakar nomira, profilu.
dīvaini palika.
cilvēks aizgājis, bet profils turpina dzīvot. un cilvēki viesu grāmatā sarakstījuši atvadu vārdus.
jebkura aizvadīšana uz to pasauli ir kā svins smaga.
un nāve ir vienīgais, stabilais, nemaināmais dzīves likums.
nē. neko.
man tikai palika kauns par ko es pinkšķu. |
| 12:57a |
Lasu cibā cilvēku - hamelionu rotaļas, kaut kas traks.
Kopā ar kādu, viņš ar citu, mīl mani, bet kāpēc ar citu, es arī ar citu, pārpratu, es arī viņu mīlu, bet esmu kopā ar citu... Ts viņiem notiek tik ātri. Šodien Pēterītis, rīn Jurītis, bet mīlu Kaspariņu. Kaspariņš arī mani mīl, bet ir kopā ar Dacīti.
Cilvēki ir tik jocīgi.
Būt govij ir labāk, vismaz zina, ko dara - neko nedara. |