8:44p |
saprotu, ka jālien laukā no savas galvas un jādzīvo tur, kur rumpis ir šeit un tagad, nevis galvā dzīvot kā komiskā lugā "varbūt", jo tas ir tikai galvā, iedomas, sadomas, bezdomas par kādu viņu, par tevi, vienalga, lai kas tas arī būtu, bet tā nav īstenība, tukša ilūzija, jo ilūzija nemaz citādāka nevar būt kā vien tukša, žēl, bet cik tad ilgi tādā iedomās uzceltā pasaulē var dzīvot... |
8:50p |
kaut kāda krīze. darbā viena kolēģe teica, ka es esmu tāds kā viņas bērns. lieliski. tam bērnam ir 7 gadi. nu okēj, tas nebija domāts kaut kādā sliktā nozīmē, bet tomēr varu tagad padomāt, cik brīžam pārāk esmu bērns.
labi, negruzīšos. gruzīšanās kā gruzis acīs - pēc tam ļoti kož |