govs' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, May 7th, 2007
| Time |
Event |
| 1:47a |
fuj kā man riebjas tā sajūta, kad tevi kāds pagrūž, pretīgi un bezspēcīgi, vai aizdzen, pazemojoši, un tieši šis pazemojums ir pretīgs, ne jau kritiens, jo no kritiena piecelties vienmēr ir iespējams | | 1:52a |
bet ko var gribēt, kad neko nevar gribēt, ko var gribēt, kad kaut ko gribēt nav iespējams? neko. | | 1:40p |
Vēl es sapratu lūk, ko.
Sāpīgi atzīt, bet tā ir.
Tu nevari nevienam būt plāksterītis. Nevienam. Citreiz jau ienāk prātā, ka šo misiju varu veikt labi, palīdzēt salaizīt brūces. Taču, tas ir pazemojoši sunītim būt, jo jebkurā brīdī tev var iespert.
Jo tu esi tikai sunītis, ielāps lupatu deķī.
Cilvēkiem pašiem jātiek ar sevi galā, un jāiet turp no kurienes nākuši, ja citādāk nevar.
un kamēr kādam svarīgs ir kāds cits, tikmēr tevi sitīs.
jo viens nelaimīgs cilvēks padarīs nelaimīgu citu.
man ir žēl, jo varēju pildīt glābējsuņa funkciju, bet kam man tas..
aj. | | 1:48p |
taču, par saviem rakstītajiem vārdiem, neatbildu.
jo nezinu, vai tas, ko rakstu, ir tas, ko jūtu
reizēm jā, bet reizēm tā ir virsējā kārta |
|