| 2:45a |
Ja es nebūtu tik divejāda,aizietu pie psihoterapeita.Taču zinu,ka jāķepurojas saviem spēkiem. Manī ir pārāk stipri izteikts 'bērns', un ir grūti aizķepuroties līdz 'pieaugušajam' sevī,bet tai pašā laikā esmu mātišķa,tomēr bērns vairāk,tālab ir piņķerīgi. Kāpēc neesmu pašpietiekama? Jāguļ. |
| 10:01p |
negribu būt terapija, negribu būt aizstājējterapija, negribu dziedināt sāpošās sirdis, bet varbūt tā ir mana misija, un tur nav nedz ko gribēt, nedz negribēt |