| Liepāja. |
3. Aug 2007|11:35 |
|
Jau iepriekš atvainojos liepājniekiem, neuztveriet personīgi. Tā kā atkal saskāros ar "pamatotu" liepājnieka lepnumu, tad nu ir tā. Liepājnieki esot lepni, ar savu pilsētu, jo Rīgā smird (neesmu gan rīdzinieks, lai arī te dzīvoju), toties Liepājā smaržo pēc priedēm un jūras. Es gan atminos smirdīgu kanālu, piedrazotu pludmali, uz nerviem krītošus, čivinošus luksoforus un provinciālus ļautiņus. Liepājnieki ir lepni, jo viss (?!) Latvijas „roks” nāk no tās pilsētas. Es gan tā uz sitiena nevaru nosaukt nevienu, kas vai nu nespēlētu atgremojošu 80`gadu poproku vai vispār izdots tiek Gailītis G kā šlāgers. Liepājā dedzina mašīnas, slepkavo bērnus un vispār tas esot tādēļ, ka šajā pilsētā labi strādā policija un masu mediji. (savukārt citās pilsētās interneta joprojām nav, par policiju un masu medijiem nerunājot). Jau kādu laiku vairs nestāsta anekdotes par malēniešiem, bet gan par liepājniekiem, un vainīgi esat jūs paši. Ar ko gan jūs tā lepojaties? Ar vissliktāko festivālu? Ar savu pašpietiekamību? Nu reizēm derētu palūkoties tālāk par degungalu, un no malas. Liepājnieki īd katru brīvu brītiņu, cik ļoti gribās mājās, savā skaistajā pilsētā, ja apstākļi noveduši dzīvot/strādāt citur..., nu bet ko tad LIEN ārā no turienes. Varbūt, ka kāds šo uztvers par skaudību, mielēm utt. Nē! Vienkārši tracina nepamatots lepnums par pilsētu, kurā piedzimst vējš. (pēc jūras un priedēm smaržojošs:>..:). |
|