|
5. Mar 2016|18:26 |
Reizēm man uznāk "pizdings", tāds kreiss, bet ar domu. Lūk, pēc pāris stundu haltūras, no tā laika godīgi brainstorms 20min smēķēšanā un pārējais aktīvs fizisks darbs, bet uz 50%, augļu saņemšanas banknošu ekvivalentā, es spontāni to visu (gandrīz, arī alkochōlam pietika) iztērēju veikalā par produktu, respektīvi, par tā daudzumu, ko visnotaļ stagnātiski šīs matērijas cienītāji uzražo visai ziemai, kas kā zināms, pie mums ir pusgadu. Tad nu es tā ņēmu un nopirku TIK, cik tur pagrabā varētu būt , TOMĀTI ŽELEJĀ. Un garšo kā mammas (piedod, mamm!) Un tad es atkal, patiesībā jau nanosekundē pirms, pārdomāju šī procesa fakinell lielāko procesu, nu tur siltumnīcu, sūdus, zeme, laistīšanu, un pārējo elli izlaidīsim, jā, izlaidīsim vissvarīgāko. Interesantākais sākas tad, kad to visu konservē, tad pa blatu (TAD, sen) vajadzēja dabūt vāciņus, arī par naudu, protams, tad burkas, tad dedzināt gāzi un burkas sterilizēt, tad visu to darīt un meklēt no kontrabandistiem normālu etiķa esenci jau nesenos laikos, jo kurš gan spēj marinēt ar 9procentiem un to visu pārrēķināt līdz molmasai, visiem zināma recepte - ņem pjūr substanci tik un tik karotes un tad pēc "garšas". Ak, jā, šķiet nereti pusprodukcija neveisksmes gadījumā aizgāja postā, nu vismaz trešdaļa burkas bija vēlams noņemt dieviem zem zemes, sūda ķēzīgā ķīmija (c) Marsietis. Tad Dažu dienu vjetnamiešu bērnu darbastundas un želaNtīna (tā saka jebkurš tomātu marinētājs pirms brīvvalsts vai arī infantilā jaunatne, kas zina tādu vielu (jā, esmu optimists, ka vismaz divi zina), un skaitās jau izglītota... aj es pazaudēju pavedienu. Īsumā viss bija sākumā un man tas ir!:)
***
Citās ziņās, nav akmenī cirsts, bet iespējama debija uz skatuves, tā ar līgumu un.....tekstu!!!! Un...ok, pārējais, lai pagaidām _irnavs_. Gan jau palielīšos jebkurā gadījumā, bet esiet gatavi!:))) |
|