|
17. Jan 2015|14:50 |
Pievienojos Rīgas ietvju upuriem, bļ***, atvainojiet! Stulbi kaut kā, pie tam vietā, par kuru jau internetā gana daudz rakstīja kā melno punktu un mans kolēģis, daudz slavenāks vārda brālis caur logu saskaitīja - viens upuris 8 minūtēs. Daži soļi atlika līdz darbam un zlaukts, nē noturējos, bet varbūt labāk būtu ēdis, tfu, kritis, jo instinktīvi mēģinot saglabāt vertikalitāti, potīte sagriezās tai nedabiskā stāvoklī. Un ko es, apzinīgais muļķis? Redzot situāciju darbā, un empīriski cerot, ka man jau tās potītes tā savulaik sportā izļodzītas, ka ātri pāries, vēl nostrādāju visu darba dienu. Nu labi, pārsvarā jau regulējot "jaunos", bet tāpat gana daudz klibojot. Vakarā potīte kā bumbieris, kas brīnumaini pārvērtās par ķirbi, nu labi, mazu melōni.:) Tātad atkal (salīdzinoši atkal) uz slimības lapas, bet nav jau nekas traks, sastieptas saites un ieplīsis kaut kas nesalasāms un latīnisks, nekas nav jāskrūvē un ceru pēc nedēļas sajusties spējīgs iet. Nekas, parādījies laiks beidzot noskatīties Leviatānu, iepriekšējais mēģinājums ātri beidzās ar iemigšanu,tas uz miega badu un nogurumu norakstāms, cerams. Bet turpinot par skatāmo mākslu/izklaidi, jau zināmu laiku metu ieinteresētu aci uz TVsēriju Utopia, taču vienmēr atliku triviāla iemesla dēļ - mazliet atgrūž posteris, estēts hrenovijs:). Sāku, āāāāājkulabs! Ielipšu, Linčiska noskaņa, skaņu celiņa simbioze ar attēlu, stāsts balansē starp šīzu un akadēmiski interesantu. Rekomendēju gardēžiem!
****
Un pilnai laimei, tuvais piemājas gastronoms ugunskrēkā cietis, tātad man sāk piemesties klaustrofobija jeb bailes no slēgtām telpām, šajā gadījumā slēgtā veikala, kas iespējamo ceļu līdz citam veikalam pagarina x10, nē, es to nevaru!:( |
|