| Sēdiet, sēdiet vien, necelieties! |
27. Nov 2013|22:40 |
Daži sāk burt drāmu un ar šo ierakstu apliecinu, ka esmu dzīvs. Pēc vairāk kā 4 mēnešu slimošanas tagadējo dzīves ritmu var nodziedāt kā mūsmāju kolorīti muzikālais duets Sandra: darbs, darbs, darbs...! Sākums grūti sāpīgs, besis tāds, ka aktuālais tiek uztverts mazliet vienaldzīgi, miega bads, tas gan vairāk dēļ sabojātā diennakts ritma bezdarbības periodā. Neskaitīju lielveikala līķus (atvainojiet), nu vismaz pēc 30, premjera demisiju uztveru tik letarģiski, ka nevajadzēja pat pieminēt. Ak jā, Spani apbērējām.:( Kas vēl jauns nebūtiskajā intrigu telpā?
P.S. ""Kas Jauns redaktors ierunājās, ka atkal grib mani iedrukāt žurnāliņā, tēma - ielas, bedres, aku vāki, velo... rtg bildes jāieliek.:D |
|