|
4. Apr 2012|12:36 |
Brīdi vilcinājos, vai vispār ko rakstīt, ka neizklausās pēc konstantas īdēšanas un negatīvas nolikšanas. Tomēr. Sākšu ar atkārtošanos un kādu pozitīvu noskaņu, lai iepriekšminētais tik ļoti necērtas acīs. Kā zināms, latviešu literatūrā pēdējā laikā ir jauno (arī burtiski) fantasy un sci-fi rakstnieču renesanse, vai arī drīzāk sākums. Tas ir labi. Man šķiet, ka jebkurš jauns censonis ir pelnījis, lai viņu izlasa. Tad lūk, apmeklējot bibliotēkas "jauno grāmatu stendu", es ņemu arī šīs autores. Pirmā patika, bet devu handikapu. Otrā šīs pašas autores grāmata lika kliegt netīksmē - sākas ražošana un plaģiātisms atklātā veidā. Iespējams jau, ka Zvaigzne ABC marketiologi ir parakstījuši ar jaunkundzēm kādu nebūt plānveida līgumu, citādi es nezinu... Lūk, tad ir vēl dažas autores un darbi patrāpījušies, lai jau varētu izteikt viedokli kopumā. Vāji, ļoti vāji, jākliedz vienatnē kā vīram no Наша Russia, kas sarunājās ar televizoru: "saulīt!!! Tu pati atceries, ko pāris lappušu atpakaļ uzrakstīji?!" Kādēļ galvenais varonis jāpadara par tracinošu muļļu un idiotu, kuram negribas just līdz?! Un tādā garā. Saprotams, ka absolūti ko jaunu ir grūti ģenerēt un zemapziņā nāk arā kas redzēts, dzirdēts, bet tomēr, gadās taču, ka kāds (es, piemēram) ir nejauši novilcis kaut kādā mēslainē no žanra fana C klases nevienam nezināmu francūžu sci-fi filmu, nu gadās. Un tagad es lasu "oriģinālliteratūru". Ok. Labi, tas, ka dāmas raksta, valoda ir pārsteidzoši daiļa tam vecumam un kopējām tendencēm ir apsveicami, pat lieliski un tiešām ir pelnījušas lasītāju. Īsumā, subjektīvi, esmu vīlies.
***
Ja jau par grāmatu tēmu, tad jāpiebilst vēl kas. Tam subjektam, kas izdomā tulkotāja piezīmes palikt nevis konkrētās lapaspuses apakšā, bet grāmatas beigās ... nu pirkstus varbūt nevajag gluži aplauzt, taču likt padzīvot miteklī, kur sausā tualete ir ārpus mājas. Lai jūt kā ir pie mazākās vajadzības klunkurēt aizsētā, poētiski izsakoties.:> |
|