|
10. Dec 2009|11:00 |
|
Es neesmu nekad darījis divas lietas - kāpis vai bijis kārtīgos kalnos un spēlējis boulingu. Jā neesmu, un? Tas par boulingu, bet štrunts ar to. Visus ko pazīstu un bijuši kaut reizi kalnos ir saslimuši, saslimuši kā medicīniski. Kāds sāk leksikā izmantot vārdus "paņēmu lēzeno plauktu", piemēram, kas ierindas cilvēkam nav saprotams, bet man patīk kāds bijušais kolēģis. Patīk kā viņs attiecas pret kalniem. Kad čalim viss (sieva, bērni, darbs un valdība)ir sakāpis tik ļoti galvā, ka jāmeklē psihologs, viņš paņem dēli un brauc kāpt kādā 2..3tūkstošniekā. 8tūkstošnieki ir dārgi. Tad šļūc no kalna lejā ~3h ar dēli pa "pūderi". Vecīt, viņs saka, pēc tā es vismaz gadu atkal esmu cilvēks bez psihologiem. |
|