| Par nebūtisko, bet eksistenciālo. |
14. Okt 2009|13:46 |
|
Bet kam obligāti ir jābūt vienmēr mājās? Runa ir par virtuvi. Cukurs - paka gadā, tik cik ciemiņam kādam vajag vai arī vistas marinādei, bet ja nav, neviens neievēros. Margarīns (kas tas tāds?) un sviests - sviestu tikai pencim, tātad konkrētai receptei tiek iegādāts reti un uzreiz izlietots. Milti - gan jau ir, pie rīsiem, griķiem, stērķeles, makaroniem uc. beramajiem, ko nemonitorē, ā nē, makaroni patērējas daudz, mazliet jāseko. Sīpoli un ķiploki - obligāti, kolīdz pamaz, tā jāgādā vēl. Garšvielas - obligāti, kā viss saiet divos plauktos tā sākas panika, lai gan ar sāli un pipariem jau arī var iztikt. Sāls - es nezinu kā, bet vienmēr ir. Kafija - ir, labi, nav - pohuj, tēja vienmēr ir kāda. Degvīns saldētavā - vēlams, bet tās pudeles mūsdienās tik mazas un viss tik garšīgs, ka uzturas saldētavā kas tikai uz "jēzu sevī" ielaišanas laiku. Aptrūkās uzskaitāmā. Nu jā, tātad sīpoli, ķiploki un garšvielas mums ir vienīgais, kas obligāti? Tā sanāk, gan jau cirvja kātu var atrast. |
|