| kas ar mani notiek? |
13. Jul 2006|14:20 |
Braucot ar sabiedrisko pa Rīgu skatījos uz ceļu darbu mazajām mašīnītēm, ekskavatoriņi, buldozeriņi, un citas tehniciņas maziņās. Un tad atcerējos bērnībā man nopirka ekskavatoriņu, liekas pa blatu dabūja or smth. Tam bija visādas vinčas un citas fīčas. Neatceros kur palika, droši vien izjaucu... un nesaliku. Tad atcerējos Straumes ražojuma lunohodu, uz baterijām. Ā un bizbizmārīti skrejošu. Tad vēl mantojumā no māsas bij miniatūrs skapītis spēļu. Nez kādēļ liku tajā visu laiku vārītos kartupeļus.
Pēc tam man bija 4...5 gadi, un sāku mēģināt lasīt grāmatas. To ābeci ar gaili vispirms. Atceros garlaicīgi, tad ķeros klāt pieaugušo literatūrai un atzīmēju ar zīmuli to vietu, kurā es apstājos lasīt. Bieži arī teikuma vidū .
Es neatceros vairāk rotaļlietas... par to stāsts. Toties atceros kā apbērēju mirušu cāli, atceros kaimiņu kaķus, suņus... arī zivis, kas peldēja mazajā upītē. Un priežu smecernieki – tie tādi dīvaini kukaiņi ar snuķīti, kad paņem rokās tad seksīgi savelk kājas un pieplok pie pirksta.
P.S. Pirmoreiz ar mani te tā ... |
|