| Not to fall again |
[12. Sep 2014|12:59] |
| [ | Troksnis |
| | U2 "Songs of innocence" LP | ] |
Lūk arī man ir noticis pirmais bīstamais gadījums uz bēdīgi izslavētās Lāčplēša ielas velojoslas. Ievadam, ja Elizabetes velojoslu nesapratu pēc būtības, nu tīri pēc savas velopieredzes nekad man nav ienācis prātā to ielu izmantot divriteņošanai, lai arī kādā virzienā man tur vajadzētu un nešķita loģisks, tad Lāčplēša sāku izmantot ikdienā, mazliet piekoriģējot savu maršrutu, bet vismaz leģitīmi varu izmantot ielu. Un iespējams drošāk. Nekā. Tērbatas krustojums. Atkāpei - velo apstāšanās līnija ir mazliet tuvāk krustojamai brauktuvei, dodot handikapu. Es vienmēr pie sarkanā stāvot, pametu skatienus uz automašīnām, ja pagrieziena rādītājs, tad cenšos jau lēnām ripināt pie dzeltenā un pārliecinoties, ka šķērsojamā ielā ir sarkanais un droši - minu, lai nekaitinātu tos auto, kas nogriežas. Taisnības labad, empīriski, arī neiedegts pagrieziena rādītājs 50% nenozīmē, ka vadītājs negriezīsies, tātad čekoju tikpat rūpīgi. Vakar apvidnieks tieši tāpat kā es pēkšņi sāk braukt, un braukt man virsū uz velojoslas, lai nogrieztos. Orāli signalizēju (logs vaļā, salonā neskan kādas pazīstamas radio mūzika), cenšos nesalauzt otru atslēgas kaulu un noķert vadītāja skatienu, sēž visnotaļ zināma, simpātiska skatuves dīva, tikai viņas skatienu nenoķert, jo skatās uz desmitiem nevis apmēram braukšanas virzienā ar potenciālajiem upuriem! Esmu dzirdējis, ka sievietēm esot izteiktāka perifērā redze, tie ir meli. Ok, pieņemsim, ka mani kā nevajadzīgu insektu pārbraucot smukā dziedātāja turpinās ceļu, bet ak vai, ceļā jau nav jāpalaiž tikai mani, bet arī gājēji. Attapās un nobremzēja man šķērsām priekšā. Priekškars aizveras, visi dzīvi, dīva izbrauc labo manervu no velojoslas un es palieku gaidot nākamo iespēju šķērsot krustojumu... |
|
|
| Tatoo |
[12. Sep 2014|16:49] |
 |
|
|