| |
[25. Feb 2014|18:53] |
| [ | Troksnis |
| | blues internet radio | ] |
Jums ir gadījies tā, ka satiec cilvēku un uzreiz riebj bez īpaši dibināma iemesla? Lūk, man tā dažus gadus atpakaļ gadījās. Uzreiz riebj, nevis nepatīk kā Guntars Račs vai būtu neglīts, ar slapju dikciju vai arī būtu paspējis apvainot manu māti un māsu, bet Derdz(!) momentāni, bez argumentēta iemesla. Ar muguras smadzenēm jūtu, ka šo cilvēku (sauksim pagaidām tā) nekad nevarētu paciest komunikācijas tuvumā. Šis subjekts raksta arī te kā lietotājvārds un agri no rīta, kamēr draugu lenta vēl guļ, pamanīju kopējā spamlistē viņa izlikto sāpi. Redziet, kaķis pievēmis savu guļvietu, maita tāds, nevis viegli kopjamo linoleju, bet tapsēto materiālu. Kaķis bez šaubām vemj izmeklētās vietās un tāpat, kad ienāk prātā, mhm, padzirdējis, ka vaļu vēmekļi saimnieku var padarīt gana turīgu un dvēselē `i sirdī diženi liels kā šis zīdītājs, nolēma darīt, ko var. Un lietotājvārds, konstatējot šo nepiedodamo, apzināto cūcību no dzīvnieka, dara ko? Nekad neuzminēsit (izlaižot viņa tā saucamās vēlamās domas) - citēju: "vismaz neiespert nenoturējās"!
(...)
Tik kardināla nepatika sajūtu līmenī tomēr gluži bez iemesla nerodas tāpat vien, tāds secinājums. |
|
|