| Sīkums, meli, bet patīkami. |
[13. Jul 2012|13:43] |
Vakardienas smieklu brīži daudz, bet viens jāizceļ. Sēžam āra kafejnīcā, kompānija tuvu ideālam skaitļa ziņā, zvana manas dvēseles radinieces vīram viņa māte, kas pieskata tobrīd viņu atvasi. Vīrelis diezgan runātīgs un patīkami lecīgs, reportē, ka šobrīd līst lietus un nekur nevaram tikt, ka sēžam ar [tas tur pārītis], sieva un SLAVENAIS radošās inteliģences pārstāvis (nu tāds viņs ir, ka mani raksturo tā) - mans [vārds] un [uzvārds]. Uz ko viņa māte atbild, lai nepadomātu, ka tumsoņa: "Jā, jā, zinu, protams [mans vārds un uzvārds]!" :D Lieki piebilst, ka neesmu TIK pazīstams.
***
P.S. Mans prāts diezgan brīvi pārslēdzas ar neredzamu slēdzi no bezatbildīga hipija uz stingu pragmatismu. Tā kā vakar nesanāca pabūt mājās, nakšņot, tad šodien es mazuliet vairāk satraucos nevis par kaķi, bet čili augu podiņā. Tas jau nejēgs aizlīst līdz podam, kaut vai, lai padzertos.">
***
P.P.S. Viņu dzīvoklī ir labi, grāmatplaukts vispār, pirmais, kas iešāvās prātā - "silts". |
|
|