Vientuļais stepes vilks - 9. Marts 2012 [entries|archive|friends|userinfo]
Dieva nāve

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

9. Marts 2012

Es kapāju Vanagu. [9. Mar 2012|13:11]
Nu tad tā, vakar jau piedraudēju ar eksperimentu. Мужик сказал, мужик сделал! Jāsaka gan atklāti, ka pat izstrādājuma Vanags iegāde bija mazs pārbaudījums, maza kauja un iekšēja cīņa. Ar gadiem piemājas Maxima vairs nav bezpersoniska produktu ieguves vieta, pārdevējas/kasieres jau pazīst, apvaicājas kā kaķim un sievai/bērniem, šo nepērc, jo rītdien būs megaatlaidi kā arī Tavām cigaretēm, nu apmēram tā. Tad nu vilcinājos, tā kā neērti, kauns. Pamanu pie vienas kases sākam strādāt sievieti, kuru es klusībā pie sevis esmu iesaucis, atvainojiet, nav jau labi, bet - dura. Lūk, viņas viedoklis acīs, ja vien viņai tāds būtu, man ir vienaldzīgs. Paņēmu eksperimentam cienīgi - trīs torpēdas jeb 3x2l šī brīnišķā, viskozā šķidruma. Pirmo atpogāju tukšā dūšā, lai netraucē nekas pilnvērtīgai degustācijai, pēc kaķis ir samīļots un mazums pēc šī eksperimenta tas vairs nebūs iespējams. Vaigus sarauj vieglā krampī kā iedomājoties par etiķi un atsit šķaidīta spirta garšu, kas iespējams ir ieliets šajā pudelē pamīšus. Nē, sildu vakariņas un sagatavoju zaceni, tukšā dūšā šī dzira nebūs lāga. Sākas hoķis, bet Vanags manī līst diezgan negribīgi, nav jau gaišais bieris, ko tīksmē var garšot līdz plīsti. Unbelievable, pirmoreiz esam play-off sērijas spēlēs vadībā, gols! Attopos, ka adrenalīns ir darījis savu un pirmā PET torpēda tomēr tukša. Kaķis it kā pieradis, bet šoreiz decibeli pat šo padzina zem vannas (laikam). Pēc diviem litriem nekādas pārmaiņas vestibulārā aparātā nav, kauties negribas un rakstīt dzeju arī nē. Otrais aizgāja nervozi smēķējot sešdesmit reižu biežāk kā ierasti, spēle dzen kapā - 1:1, 2:1 (branga trešdaļa ielīst, lūk motivators), ~13 minūtes pirms beigām esmu gatavs uz tizlu rezultāta noturēšanu. Jāāā!!! Atgriežamies pie Vanaga, turpat trīs nokopu, palika mājās colla dibenā un droši vien būs lemts izliešanai sanitārajā mezglā. Blaknes no rīta jeb paģiras? Gluži kails uz balkona neizskrēju priekpilnā balsī saucot "sveika saule!", jo ķermenis līksmē dzied. Teiksim tā, viegla dūkoņa ir, bet pēc angļu brokastīm ar svaigi spiestu burkānu sulu sajutos kā spējīgs celt IKP bez gaušanās. Pauris arī ierasti regulāras formas, ne kubiks, ne tetra - ir ok. Protams, ka nākamā rīta sajūtas ir atkarīgas no tik daudz faktoriem un komplicētas, ka nav vienas receptes, bet vismaz tagad ar pilnu atbildības sajūtu varēšu kādreiz pateikt: "Po, es esmu kapājis Vanagu!"

*Nekad to nemēģini izdarīt mājas apstākļos pats, šis eksperiments ir bīstams un tajā piedalījās rūdīts kaskad... tas ir plencis.

P.S. Ražotājs izrādās ir A/S Aldaris, Tvaika ielā ... khm nu jā.
Link29 vajadzēja|vajag?

navigation
[ viewing | 9. Marts 2012 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]