| |
[25. Okt 2010|12:53] |
|
Šur tur freidlistēs garāmejot pamanīju sapņu atstāstus un pēkšņi atminos pirms pāris dienām sapņoto - šāvu nost ar automātiskiem ieročiem visus, tratatā, tik gāju un šāvu...hmm, bet ne par to. Kopš pirmās klases mani virzīja piedalīties arī tēlotāja mākslas-zīmēšanas olimpiādēs (jāsaka tā bija feina haļava, atšķirībā no matemātikas, fizikas, ķīmijas utt. olimpiādēm), nezinu kur to talantu saskatīja učuki, bet nu labi. Arī par sāpi, kad republikas olimpiādē pirmo vietu piešķīra grobannam rīdziniekam.pilsētnieciņam, kas govij pupus pie priekškājām piezīmēja, vēlreiz nē nē. Lūk es esmu tāds slīpēts sliņķis, neatceros vai bija brīvais temats zīmēšanas stundā, vai tomēr kāda stulba krūka jāpārzīmē ar ēnām, taču sēžot uz lauriem ar flomīšiem 10. minūšu laikā uzskricilēju komiksveidīgu Star Wars, nu uz svešas planētas roboti šaudās ar humanoīdien motobraucēju ķiverēs. Tratata, asinis šķīst, locekļi lido, pilnīgs slaktiņš, pie tam vizuāli nebiju nevienā pusē. Ielika 5nieku! Sāku veģetēt ar šo jājamzirdziņu čerez vienu stundu, kamēr neielika 4. bet ne par to arī. Interesanti, tad man lika pieciniekus, bet tagad droži vien aizvilktu pie skola psihologa, kurš ieteiktu ielikt hihenē un paskalot perspektīvu varmāku ar nomierinošām zālēm, ko?:) |
|
|