| Pilna sirds. |
[17. Sep 2010|09:29] |
| [ | Noskaņa: |
| | attiecīgs | ] |
| [ | Troksnis |
| | nav | ] |
Jau trīs nedēļas, ieskaitot normālo cilvēku brīvdienas, t.i. visu septembri man ir šāds grafiks: Diennakts dežūra -> pamatšance -> mēģinājums pagulēt -> diennakts &again&again. Protams, ka vienā brīdī, lai neaizbrauktu jumts, es ielienu krogū, kur veči nesaka: "klau, sūdīgi izskaties, vismaz noskujies!", bet gan uzsauc pāris Prērijas austeres, parunājam par hoķi un uzspēlējam zoli. Taisnības labad jāsaka, ka fiziski izturēt kļūst vēl grūtāk. Protams, ka vienā brīdī es mājās absolūtā bezspēkā saļimstu neveselīgā pusmiegā. Jūsu ideālajā pasaulē es būtu supervīrietis, kas pēc šīm jau kuro reizi pusotras diennakts uzkoptu mājās grīdas, pagatavotu ēst, sabužinātu kaķi un pamīļotu sievieti, pamīšus gludinot veļu. Nereti man šķiet kas līdzīgs arī ir. Un ja kāds atļaujas, īpaši jau svešs cilvēks, nezinot neko, iemest "manā dārziņā akmeni", ka neesmu tas supermens un man ir iepriekšminētie "vājuma brīži" ...ziniet ko, iebāziet to akmeni savā taciņā!
UPD. Par kautkādām temperatūras sajūtām es neko nepieminēšu, nemēru, neinteresē cik, jo tas neko nemaina.
Labi, rīt jau pēdējā amoka skrējiena sutka, un tad "normālā" ritmā atkal.
Esmu raudājis. |
|
|
| ? |
[17. Sep 2010|13:05] |
|
Neko nesapratu, man ltv7.lv atveras tukša, Jums arī? It kā teniss taču... |
|
|
