| |
[26. Maijs 2010|10:01] |
|
Esmu vēl dzīvs, bet piešvilpos gan kā vecās anekdotēs. Noisiites tēvocis nāca mainīt krānu (virtuves uzlietnei), es ieliku gruntsastoņusaliņus, lai nav jāķer pie sirds stāsts, kas ir neizbēgams. Katrs vēl pa polšam un santehniķis pēc nostāstiem ir noklederējis lejā pa trepēm uz mutes. |
|
|