| |
[24. Maijs 2010|12:41] |
|
H, daži lietotāji jau laikam atceras manas zīriņu dienasgrāmatas. Toreiz biroja atrašanās vieta nevilšus deva vairāk zināšanu šo putnu populācijā par visiem LV ornitologiem kopā. No putniem tālu neesmu aizbēdzis. Otrajā šancē, dežūrās, nāk putni pēc maizes. Modina jau ar saullēktu, divkājaini - brokastlaiks! Esmu atšķīris no visu sugu bara vienu dūju, zaļkakle un ar kroplu kāju, puskāju. Viņu sargā bara bosiks - balodis, kamēr šī nav paēdusi, nelaiž citus klāt. Man nav ne jausmas vai viņš ir monogāms vīriņš, vai vienkārši labs balodis, bet īsti pamatoti no MŪSU skatu punkta tas nav. Kropls, neperspektīvs putns, kuru māte Daba tak parasti atgrūžot un tas ir normāli. Ir vēl sīkie draudziņi, kas nebaidās pagrābt no rokas kumosu un turpat maliņā sažļembāt, ko ligzdā izbarot sīčiem. Bet vispār, ko es ar to visu gribēju pateikt, te nereti pavīd jautājumi par dzīvniekiem, kā sadzīvot, vai tas ir normāli, ka mīž kurpēs, piemēram, vai kaķis pārcietīs "jurģus". Lielākā daļa šo jautājumu rodas manuprāt tādēļ, ka uzskatasm sevi par CILVĒKU, saprātīgu būtni, bet lūk tas tur dzīvnieks. Vajag saprast, ka neesam īpašāki, esam tādi paši (par moluskiem es vēl šaubos, bet kas zin, kas zin...). Tad kļūs skaidrs, ka ōmi no Turnas pagasta Timburu mājām neizrausi ne ar saknēm, kaut kājās gangrēna un ekonomiski nepamatoti mauro teļi kūtī, bet jaunam kosmopolītam pa lielām šaibām ir pofig, kur dzīvot. Tur, kur ir silti, ir darbs, ir ko ēst. Tur, kur nav nekā no šī. Tāpat minka, ielien jaunā dzīvoklī, o! kaste man te ir, divkājainais idiots/barotājs arī blakus, principā interesantāk pabizot, būs jau labi. Cilvēk, saproti, ka Tu neesi īpašāks par dzīvnieku. Simts punkti, ka suns, kaķis un papagailis jau sen ir to sapratuši, tad būs vieglāk saprasties un sadzīvot. |
|
|