| |
[23. Okt 2009|12:48] |
|
Vakar pavirši skatoties Pearl Harbor, vienā epizodē sevi pieķēru pie iejušanās kāda varoņa tēlā. Aj nu beidziet, jebkurš no mums ir pieķēris sevi kaut uz mirkli to daram. Sižetā karavīriņs uz nāves gultas, vaidēdams sāpēs, pie gultas garīdznieks kaut ko ļerkst par "drīz jau būs labi" un "es piedodu tev grēkus" . Baigais kundziņš, prasījā kāds ne? Vispār kāds dzīvesgudrs cilvēks man mācīja, nevajag nožēlot izdarīto, neizdarīto gan. Nu lūk, es būtu tas mirstamais un pēkšņi es sapratu savu pēdējo vēlešanos tādā brīdī, ja tā būtu - kaut pietiktu spēka vēl, lai varētu ar šīberi tam melnsvārcim ievilkt pa tāsi! |
|
|