| Traģikomika. |
13. Feb 2008|13:42 |
Pēkšņi atcerējos jocīgu atgadījumu no savas dzīves. Sen sen tas bija, sēdēju kojās, svētdiena. Kā tagad atminos - silta maija diena. Sēdēju uz gultas un vēros plīvojošos aizkaros gluži kā Breda Pita varonis Meksikānis filmas sākumā, tāds tas skatiens varēja būt. Pamatīgi gribējās ēst, bet nu makā zero. Kā glābējzvans ietrinkšķējās nejauši pasperta alus pudele. Nu tā pavairāk tās pudeles.:) Tajā laikā vēl somu ar tukšām pudelēm varēja iemainīt pret apmēram zupas integrentiem un maizi. Nesot tās pudeles tā neveikli aizķēros aiz kautkādas armatūras un uzplēsu kurpēm zoli. Liekas 1,50 dabūju par tukšo taru. Nu neko, turpat blakus ienesu apavu darbnīcā, sašuva un paprasīja 1,50. Gājiens nebija veltīgs, jo turpināju sēdēt atkal veroties plīvojošos aizkaros...
Un tad sāku histēriski smieties, neskatoties ne uz ko, man ši situācija likās vājprātā stulba, bet smieklīga.:> |
|