| ... |
21. Nov 2007|12:25 |
|
Naivi ir domāt ka draudzība ir mūžīga. Siltas jūtas bieži pāriet vienaldzībā. Kādēļ melot, ka apstākļu kopā savestiem cilvēkiem varētu būt kas kopīgs ilglaicīgi. Es atceros visu dzīvnieku vārdus, ar kuriem dzīvojos pie audžumātes kā trīsgadīgs pipars, ieskaitot teļus, bet neatceros visus skolas laika klasesbiedrus. Atminos, ka padevos provokācijai un piereģistrējos klase.lv. Pēc mēneša lūdzu administratoru izdzēst mani. Viņš jautāja pēc iemesliem. Kādi iemesli... Nu nav mums vairs nekā kopīga. No Cēsu laika profenes ~30 kursabiedriem vārdus atminos labi ja pieciem, par koju pudelesbrāļiem nerunājot. Atmiņa viņu sejas ir izmēzusi kā nevajadzīgus, apstākļu sakritības dēļ satiktus personāžus, kas nav svarīgi. Es pat nezinu ko es ar to vēlējos pateikt, vienkārši uzjundīja pārdomas, pēc pāris personu vēlmes satikties un parunāt par "vecajiem labajiem laikiem". Sūds tas viss, nav nekādu veco labo laiku, ir tagad, tā pagātne ir tikai ceļš, kuru smadzenes pie katras iespējas izdzēš, šķirojot graudus no pelavām. |
|