|
25. Okt 2007|13:18 |
Nu ja atmetam politiskos brēcējus, tad atliek materiāli neapmierinātie. Ko varētu mainīt - likt domāt? Liela daļa brēcēju ir vēl padomiju piedzīvojušā paaudze, kurai liekas, kas viss valstij jāgarantē, dirsu nepieceļot. Kādēļ nebrēc kreatīvā jaunā paaudze, kas ņemās 2 darba vietās, saplānojot laiku, vai efektīvāk to izmantojot? Tas ka "augšā" būs viss kārtībā ir utopija. Tas ir kapitālisms - jau palasot Marksu un Engelsu viss šitas tiek aprakstīts kā negatīvās "blaknes".
Rezumē. Mainīt jāsāk katram ar sevi, jo mēs esam tā 1 daļa no kā sastāv valsts, ekonomika utt. Elementāri. Nezin kādēļ, piemēram man, atceroties 10gadus vecus laikus vairs tos negribās. Man tagad ir ko ēst, ir ikpalaikam alum nauda, izklaidēm, mazākiem vai lielākiem pirkumiem. Un tikai tādēļ, ka to sarūpēju pats. Domājot.
Hau! Pagaidām esmu runājis.:) |
|