šodien jūtos kā tādā laika mašīnā. no rīta pamodos un sapratu, ka šodien ir bloody sunday- ir sekas, aptverot to tikai no rīta, kad djēlu līdz ausīm.
pīīīīp, bet man kā slaistam- viss notiek pēdējās minūtēs un kaut kā jau viss sanāk, jopcik.

piedodiet, ka tik ātri akal prom. paliek kā tāds ieradums.
bet man vakars bija jauks. dejas nākamreiz jārīko tā pa riktīgo. paldies Džerijam par to vienīgo. :)
Un pēc slapjam bučām izejot laukā- tās var apskādēt vējš, tāpēc tādas arī nekautrējoties var noraust piedurknē vai cimdā.
bet smird. viss smird.tie dūmi-jaiks.
pīs, one more OC un esmu gultā.
paspēju pirms lietus.

gaidu gaidu gaidu.
vēl nekā nav meilā. jau solījos- ja ziņas būs smukas- iešu paballēties, ja nēa-tad šodien tiks iesāksts vēlviens zeķu pāris.
un ja tikšu vēl vairāk iesaistīta e-vīzijas padarīšanās, tad no tiem, kas mani iesaistīja- iekasēšu sāpju naudu.

nu jau ilgu laiku neesmu radio aparātam mainījusi stacijas. radio baltkom manos vilņos ir iestrēdzis kādu mēnesi.
kaut kā smuki krieviski tur tās sarunas izklausās. kā arī palīdz atsvaidzināt un dabūt jaunus vārdus galvā. un vismaz sanak sekot līdzi ziņām. njā.

njā. manam mīļoto filmu sarakstam nupat pievienojās August Rush.
un mīļākās filmas(vai mans filmu tops) man tomēr nesastāv no filmām, kuras ir tehniski izcilas, kurām vienreizēji un prātu tricinoši scenāriji. Tur ir filmas, kuras zina manā sirsniņā vietu; kuras varu uzlikt jebkurā mirklītī, lai padomātu, un tomēr nedomātu, lai atcerētos par tām daduzajām iespējām kuras ir tur apkārt, par brīnumiņiem. Donie Darko, Finding Neverland, Dead poets society, motorcycle diaries, once...un nu pievienojas August Rush...

ar labu nakti.

no space dog ziņas: “PND” frāze: “Man ir tik sūdīgi, ka / man ir vajadzīga / vienalga kāda / vagīna” ir veselas kultūras un laikmeta sauklis, līdz ar to - vēsturisks."

nu koooaaaa- sestdien jāpiekāpj arī uz šo pasācienu. PND sassssodīti gribu redzēt akal dziedam.

zin, jau sen esmu domājusi- patiktos man sētnieka darbs.
tagad ziemā labprāt pašķūrētu sniegu pāris reizes nedēļā.

ehh, runājos ar māmiņu.
palika skumīgi. tik daudzas skumīgas lietas un notikumi.
un skumji, ka ir apkārt cilvēki, kuri dara pāri ilglaicīgi- tā kā ķirmji- graužas un graužas.
nepatīk ka māmiņa klusē kad nevajag un arī runājas kad nevajag.
kaut kas jāpārbīda, lai kļūst savādāk.
visskumjākās skumjas ir tad, kad ir skumji mammai.
tā bišķiņ nelāgi ap dūšu.
mammu zem spārna un paslēpt. lai dzīvojās,ada zeķes, baro kaķi un tikai smaida.

he, ak jā, sēžu te un lasu nolikumu konkursam, kuru neesmu miiljojusi jau sen.
jo pienaaca meils ar nosaukumu HELP!

un tieshaam, ko juus dariisit,kur buusit vecgada vakaraa?
man liidz astonjiem jaastraadaa, bet tas au neliedz liidz divpadsmities papljeegurot un sagaidiit jauno gadu!
a?

wwhooooaaaaaaaaaaa!!!!!
superiigi sarkani vaigi, kuri nepaarstaas veel gaileeet kaadu stundu jau noteikti! tik mezjoniigs prieks tik mezjoniigaa laikaa!
kaa man patiikaas!!! detektiivu birojs speeleejaas ausiis un aciim paveras cita pasaule. ar to daudzumu sniega- tik liela. un neviena cita tajaa nav. un tie kas iet garaam, neko jau neredz, jo ir auto pilots uzreiz saliekties, aizliekties,un acis samiegt tik cieshi, ka nekaa neredz. bet es redzu,jo gribu redzeet. patiik aukstaa sajuuta aciis.
bet tagad praatu maitaa doma par ierashanos riit fakultaate. ai neeeee!!! laikam jau ir nolemts aciimredzami- neklaatiene mani gaida shaa vai taa.

tiešām sajūta- mana māja-mana pils.
nevienu citu nelaistu iekšā dzīvoties. tik tas, ka mincis.
minčus pieskatīt turpmāk uzticēsu tikai violetam. dīl? :)
ārprāc ku šams ziņkārīgs kļuvis. ceru, ka nebūs- curiosity killed the cat.
nu un neveicās man ar matu fēniem. viens aizmirsts rixa pirts pasācienā, tagad otru kolēģes somā(vismaz rīt dabūšu atpakaļ). tā ir ar tām pinkām dzīvojot.
un kopš stokholmijas- ir iezagusies sirsniņā tā svētku sajūta. un bumbas ar sniedzinjiem iekšā- gribu ar tādām sev pilnu māju.
esmu saguris. vienkārši gribu izslēgties uz dienu, divām.lāču migā.
un gribu piedalīties singing bee kontestā :D

' Paldies par dalību ****** konkursā! Informējam, ka 1. kārtas iesūtīto darbu vērtēshanas laiks tiek pagarināts. Konkursa 1. kārtas rezultāti būs zināmi 28. novembrī.'
vajadzeeja buut shodien!!!!!

ehh, liidiishu vanna ar saviem punkjiem un spainiigo galvu. veelaak liidiishu stokholmijas ielaas.

 

Tikko zvans:

Sieviete: Dobrij večer!
gobiš: Dobrij!
S.: S prazdņikom! Skažitje požalujsta...
g.: (gobiša sejā parādās smīns).

pirmais šāds svieciens šodien un no krieviski runājoša cilviņa.
un tikai pievienojos andra cibotajam.
arī tādā dienā kā šī mans patriotiskais gars un nezin kādas ziņas miņas un jausmas nepamodīsies no tās maniakālās domas, ka visi ir izsūtāmi uz kādu rezervātu.

nu nekādu svētku manā mājā. tikai rosība lai sagatavotos aizbraukšanai.
rīt uzreiz pēc nakcmaiņas.
un aiz loga karogs plīvo mēmā klusumā.tā izskatās un sajūtās.
sodien iespējams varētu visiem pateikt piedodies, jo patiešam visi riebj. in general. visi. tāpēc nekādu svētku, nekādas drzūzmešanās.

un tomēr jau tik ļoti esmu pa šito laiciņu pieradusi dzīvot viena. škiet gandrīz vai lieki un nevajadzīgi, ka manās mājās ir vēl kāds, izņemot kaķi. esmu vai nikn uz sevi par to.
pēc pāris dienām mans miteklis akal būs 'vecmeitu' dzīvoklītis, ar aliņiem ledusskapī un apkārt skraidošu kaķi un netīriem traukiem.
un visus pārējos- pīs tevi zirgs.

p.s. ak jūs laimīgie proletārieši, kuriem nav jādomā par rītdienas darba jūgiem. negribu. bakstīšos un kankstīšos un īdēšu.

yeah, finally esmu konektēta arī jaunajā dzīvoklī!

ja nāksiet paši ar saviem groziņiem, apsolos saštukot ko par dubultajām dzimšanasdienas izdarībām- man un latvijai(nu gandrīz vienā laikā). :)

any? :D :D :D