Esmu pāris dienas tādā neizprotamā stāvoklī...
Sajūta ir tāda, ka es nemaku tulkot latviski?! (pierādījumi liecina gan par pretējo!)
Kriev-valodīgs cilvēks, kuram ir labas angļu valodas zināšanas, bet vājākas zināšanas latviešu valdoā, ir ticies pie tekstu tulkošanas no angļu valodas uz latviešu...
Iztulkots nav slikti, saprast var par ko ir runa.
Pigori sākas tajā mirklī, kad tos tekstus lasa vairāki simti cilvēku!
Ieraugot dīvainus vārdu locījumus un konstrukcijas, piedāvāju savu versiju tulkotajiem tekstiem (labojot teikumu konstrukciju un vārdus).
Ja pirms nedēļas man deva pa galvu, ka esmu tekstā ielikusi vienu vecvārdu, kuru tipa krievi vairs nelieto un tas tik ļoti ir post-padomju vārds, ka ai aiaiaiaiaiii- kā es tā varēju??!!!
tad tagad, kad man ir jācīnās par vārda "kopiene" pārlabošanu uz "kopiena" un vēl dauzu citu valodas uzlabojumu nepieciešamību, tad taisa lielas acis un saka ka neeeee- viss ir pareizi!
Pat pajautājis cilvēks ir citiem cilvēkiem, kuri ir beiguši humanitāro augstako izglītību- brīnoties, kāpēc es sūdzoties par tulkojumie, jo ar tiem viss ir kārtībā.
Nu fak! Galva izkūpēja!
Un nezinu kā vēl pārliecināt cilvēku.
Laikam savu pieredzi(jo cilvēks ir kādus padmsit gadus vecaks par mani) liek augstāk par spēju piekāpties un redzēt kļūdas.