tjipa brīvdiena. it kā sajūta, ka hokeja laikā ložās sēžot būs kaut kas man sapūsts ausīs, jo šķiet, ka sāk dzirde migloties. faak!
Bet neko dzeru citronus. Un galvā gatavojos darba helovīnu noformējumam un jau arī ziemīšiem! rīt atvēršanās alfā..un nākamnedēļ brauc trenere no nasha russia, lai iemācītu pārdot, kā teica- pat eskimosam sniegu. jopcik! nu nepārdošu savu dvēseli tādām dullībām, lai cik ļoti atkarātos mana karjera no tā. nekad neesmu mēģinajusi iesmērēt cilvēkam mantu, kas viņam nav vajadzīga. tik reizēm, lai saprastu vai ir vēl ķēriens, bet tas tik tiešām ir reti. vairāķ patīk ilgtermiņa sadarbība..lai viņš septiņreiz mēra to produktu, bet tai astotā nogriež tāaaaa.. heh. bet bail. jo sajūa, ka sastāvi nav pietiekami daudz galvā, lai es viņai ietu pie sirds tais treniņos :P
drīz jau arī rakstu mācības sāksies.
un vispār tumšais laiks ir kā reiz radīts grāmatas "kāpēc nīče raudāja" lasīšanai. tīri labi iet iekšā!