filmas kuras es nesaprotu un šķiet nederīgas, ir tās, kurās action notiek 'caur miruša cilvēka' redzējumu un stāstiem. tikko piemēram apskatījos the lovely bones... un? nekā! galīg neuzrunā. teiksim the bucket list vai seven pounds ir bik savādāk. the bucket list ir vispār tīri feins, jo ko tādu vajadzetu ik pa laikam profilaksei darīt ar tādas listes uztaisīšanu un dullu lietu sadarīšanu. bet tie mirēji kas runā,stāsta stāstus un kaut kur ceļo un tur tjip rāda debesis un tādas padarīšanas...eeeej tu nost, norakstu pie danielas stīlas un rozamundes filčeres vai kā tur ekranizējumiem. vismaz tā uzreiz nenāk neviena filma galvā,kas būtu tomēr radījusi patīkamas pēcsajūtas vai vispār sajūtas. tad jau es labāk skatos par izdomātām trušu vai leopardu debesīm, bet ne cilvēku. jāuzmet acs savai filmu listei kādā reizē, varbūt tur kas ir aizķēries..
Troksnis: edith piaf- milord
Ieklabini!