pēc vakar sadzertajiem aspirīniņīem(robežā, lai sirc pa muti neizkāptu laukā), šodien piecēlos pirms stundas. pusstunda vēl aizgaja pirms attaisīju acis.
un labāk nebūtu vērusi vaļā. dzīvoklī sajūta tāda, ka te dzīvo komūna nevis viens cilvēks.
tūlīt būs nedēļa riņķī- un neiet prom doma, ka neesmu te bijusi vispār. gulta- laukā no mājas, gulta- laukā no mājas...
solis numur viens- atkal samazināt trauku daudzumu skapī.
kāds varbūt piesakās man rīt palīdzēt sanest malku dzīvoklī? savā salauzto muskuļu laikā neesmu tik spēcīga. pat kilogramīgās hanteles šķiet neceļamas.
iešu paskatīties tālāk- ko vēl mans dzīvoklis ir sadarījis kopš neesmu bijusi mājās.