nu tā, jau kopš vakardienas uz rokām vēnas atkal ir laukā. un tā izteikti.
tas jau mazākais. brīnos, ka šodien darbā acis neizkāpa no savām vietam laukā, jo bija traki. ari glvā rievas ir savā vietā, ja pat ne vairāk tur uzradušās. tādu backstage kreativitāti darbā sen nebiju piedzīvojusi. jopcik, visas idejas jāpiefiksē ko sadomājām . un ja tās īstenotos- oi jopcik...šķiet izaugtu zobi un ragi un tikai ugunigu liesmu apkārt pietrūktu. bet tādā kā transā šodien. ja mani izejot no darba nebūtu pārtvēruši, un iekāpinājuši baltic busiņā, būtu iesēdusies taksī un teiktu- lai tik brauc un vienkārši izslēgtos.
njā. savāda sajūta. pēdējāš pāris dienas. nē, nedēļu. nezinu kas ir sadzimis manī iekšā, cita personība...pašai vēl neiznāma. tāda, kura šķiežās ar naudu un dīvainā kārtā viņa tomēr kontā ir. varbūt tomēr nešķiežoš-tikai šķiet...sajūta ka esmu samīlējusies- vairak jau sevī. pārējie procenti- kur nu kuram citam laimējas.
game just started. jo man tas patīk.