šorīt sajūta nu apmēram tāda:

bet ir jau ir atkal smaidi uz sejas. cilvēki par to rūpejas no jebkuras pasaules malas un tas priecē. vismaz zinu,ka tur tālumā ar mani viss būs čikeniekā un nebūšu pamesta.ehh...tagad atkal proletāriešu pienākumi jāpapilda un tad vispārējā nahrenizācija! paldies nepieskaitāmajām Laurām,ka tagad man jāņi tomēr skaitās:D